Daugavpils kara apgabals
Daugavpils kara apgabals (krievu: Двинский военный округ) bija Pirmā pasaules kara sākumā pēc vispārējās mobilizācijas izziņošanas 1914. gada 1. augustā (18. jūlijā pēc VS) izveidots Krievijas Impērijas militārais apgabals, kura pārvaldes centrs bija Daugavpils cietoksnis. Vienlaikus izveidoja Minskas kara apgabalu un izformēja Varšavas un Viļņas kara apgabalus.
Tajā ietilpa Krievijas Impērijas ziemeļrietumu guberņas, kas tagad ir daļas no Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Krievijas un Polijas (Vitebskas guberņa, Kurzemes guberņa, Vidzemes guberņas Rīgas apriņķis, Kauņas guberņa, Suvalku guberņa, daļa no Grodņas guberņas, Pleskavas guberņa, kā arī Lomžas, Plockas, Varšavas, Kališas guberņas un daļa no Pjotrkovas Tribunalskas guberņas). Pēc Austrumprūsijas kaujām 1914. gada novembrī Daugavpils cietoksnī iekārtoto kara hospitāli apmeklēja Krievijas Impērijas ķeizars Nikolajs II.
Ziemeļrietumu frontes Lielās atkāpšanās laikā 1915. gada 1. augustā vācieši Kurzemes ofensīvas rezultātā ieņēma Jelgavu. 1915. gada 7. augustā (25. jūlijā) Daugavpils kara apgabalā izsludināja pavēli evakuēt visu rūpnīcu iekārtas uz Krieviju. No Daugavpils evakuēja 60 rūpnīcas, bet no Rīgas 395 rūpnīcas. Līdz septembra vidum Daugavpili pameta 5069 strādnieki ar ģimenēm.
Uzbrukums Daugavpilij
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kad 1915. gada 27. augustā vācu karaspēks no Zarasiem sāka uzbrukumu Daugavpilij, krievu 5. armijas štābs pārcēlās Rēzekni. Tomēr pie Medumiem vācu uzbrukumu apturēja. 1915. gada 9. septembrī uzbrukumu sāka ģenerālleitnanta Oto fon Lauenšteina komandētā vācu armijas grupa, kas 23. oktobrī ieņēma Ilūksti, gandrīz pilnībā iznīcinot to artilērijas apšaudē. 31. oktobrī 5. armijas daļas veica spēcīgu sānu uzbrukumu vācu pozīcijām.