Suvalku guberņa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Сувалкская губерния
Gubernia suwalska
Suvalkų gubernija
Suvalku guberņa
1867 – 1915

Suvalku guberņas ģerbonis. of Krievijas guberņa

Suvalku guberņas ģerbonis.

Location of Krievijas guberņa
Suvalku guberņa Lietuvas kartē (1867-1914)
Pārvaldes centrs Suvalki
Valoda(s) lietuviešu, poļu, idišs
Reliģija katoļticība, jūdaisms
Valdība Autonoma teritorija
Valdnieki gubernatori
Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki
 - Izveidoja no Augustavas guberņas atdalot dienvidu daļu Lomžas guberņai 1867. gads
 - Dibināta 1867
 - Likvidēta 1915
 - Pirmā Pasaules kara sākumā 1915. gadā ieņēma Vācijas karaspēks, 1918. gada 16. februārī tika pasludināta Lietuvas valsts atjaunošana 1915. gada vasara
Platība
 - 1897 12 300 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 1897. gadā 582 913 
     Blīvums 47,4 /km² 

Suvalku guberņa (krievu: Сувалкская губерния, lietuviešu: Suvalkų gubernija, poļu: Gubernia suwalska) bija Krievijas impērijas guberņa (1867-1915), kurā ietilpa mūsdienu Lietuvas dienvidrietumu daļa un Polijas ziemeļaustrumu daļa. Guberņas centrs bija Suvalki.

Robežojās ar Viļņas guberņu austrumos, Kauņas guberņu ziemeļos, Vācijas impērijas Prūsijas karalisti rietumos, Grodņas un Lomžas guberņām dienvidos. 1915. gadā gandrīz visu Suvalku guberņu okupēja vācu karaspēks, tomēr formāli tā pastāvēja līdz 1918. gada 16. februārim, kad tika atjaunota Lietuvas valsts.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts trešās dalīšanas 1795. gadā daļa no Žemaitijas kunigaitijas un Traķu vaivadijas Nemunas kreisajā krastā nonāca Prūsijas karalistes sastāvā. Pēc Prūsijas sakāves Napoleona karu laikā 1806. gadā to pievienoja Varšavas hercogistes Lomžas departamentam (1806–1815).

Pēc uzvaras 1812. gada karā šo zemi iekļāva Polijas teritorijā izveidotajā Krievijas impērijas vasaļvalsts t.s. Kongresa Polijas Augustavas vaivadijas sastāvā (18161837). Pēc Novembra sacelšanās apspiešanas tika izveidota Augustavas guberņa (1837–1867), pēc Janvāra sacelšanās apspiešanas Suvalku guberņa (1867—1914). Pirmā pasaules kara laikā vācu okupācijas iestādes Oberosta ietvaros atkal apvienoja visas lietuviešu apdzīvotās zemes vienā Lietuvas apgabalā.

Strīdus teritorija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Pirmā pasaules kara Lietuvas brīvības cīņu laikā Suvalku guberņas teritorija kļuva par strīdus objektu starp Lietuvas un Polijas valstīm. 1917. gada 11. decembrī Lietuvas Padome pasludināja Lietuvas valsts atjaunošanu savienībā ar Vācijas impēriju, bet 1918. gada 16. februārī Lietuva pasludināja pilnīgu neatkarību. Pēc 1920. gada 12. jūlijā noslēgtā Lietuvas — Krievijas miera līguma bijušās Suvalku guberņas lielākā daļa tika atzīta par piederīgu Lietuvai.[1] Tomēr 1920. gada rudenī Polija ieņēma agrākās Suvalku guberņas dienvidu daļu un iekļāva Suvalku vaivadijā (1920–1939).

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Augustavas apriņķis (Августовский уезд, Powiat augustowski, Augustavo apskritis)
  • Kalvarijas apriņķis (Кальварийский уезд, Powiat kalwaryjski, Kalvarijos apskritis)
  • Marijampoles apriņķis (Мариямпольский уезд, Powiat mariampolski, Marijampolės apskritis)
  • Seinu apriņķis (Сейнский уезд, Powiat sejneński, Seinų apskritis)
  • Suvalku apriņķis (Сувалкский уезд, Powiat suwalski, Suvalkų apskritis)
  • Naumiestes apriņķis (Владиславовский уезд, Powiat władysławowski, Naumiesčio apskritis)
  • Vilkavišķu apriņķis (Волковышский уезд, Powiat wyłkowyski, Vilkaviškio apskritis)

Etniskā struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Suvalku guberņas ziemeļu daļā iedzīvotāju lielākā daļa bija lietuvieši, bet dienvidu daļā poļi un baltkrievi. Citas lielākās etniskās grupas guberņā bija ebreji un vācieši.

Tautība lietuvieši poļi ebreji vācieši baltkrievi krievi
visā guberņā 52,2 % 23,0 % 10,1 % 5,2 % 4,6 % 4,2 %
Augustavas apriņķī 0,2 % 49,1 % 11,6 % 32,5 % 5,4 %
Naumiestes apriņķī 82,8 % 1,3 % 7,4 % 7,1 %
Vilkavišķu apriņķī 68,7 % 3,9 % 8,5 % 15,9 % 2,1 %
Kalvarijas apriņķī 72,6 % 10,1 % 9,3 % 3,6 % 3,7 %
Marijampoles apriņķī 77,0 % 2,9 % 10,3 % 5,0 % 4,0 %
Seinu apriņķī 59,7 % 22,9 % 11,8 % 1,2 % 4,4 %
Suvalku apriņķī 8,5 % 66,8 % 11,3 % 4,3 % 7,9 %

Guberņas kartes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuvas vēsturiskās daļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis vai to daļas mūsdienu Lietuvas teritorijā Coat of arms of Lithuania.svg
Pirms:
Viļņas vaivadija
Lietuvas guberņa (1796—1801),
Viļņas guberņa (1801—1915)

Pēc:
Lietuvas karaliste (1918), Viļņas apgabals (1920-1939),
Lietuvas Republikas Aukštaitijas un Dzūkijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms:
Traķu vaivadija
Lietuvas guberņa (1796—1801),
Viļņas guberņa (1801—1915),
daļēji Kauņas guberņa (1843—1917)

Pēc:
Lietuvas karaliste (1918), Viļņas apgabals (1920-1939),
Lietuvas Republikas Dzūkijas un Aukštaitijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms:
Augustavas vaivadija
Augustavas guberņa (1837–1867),
Suvalku guberņa (1867—1914)

Pēc:
Lietuvas karaliste (1918),
Lietuvas Republikas Suvalkijas un Dzūkijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms:
Žemaitijas kunigaitija
Lietuvas guberņa (1796—1801),
Viļņas guberņa (1801—1843),
Kauņas guberņa (1843—1915)

Pēc:
Lietuvas karaliste (1918),
Lietuvas Republikas Žemaitijas un Aukštaitijas kultūrvēsturiskie novadi
Pirms:
Prūsijas karalistes
Mēmeles apriņķis
Austrumprūsijas provinces
Mēmeles apriņķis (1772–1920)

Pēc:
Tautu Savienības Francijas mandāta teritorija (1920—1923),
Lietuvas Republikas Klaipēdas apgabals,
Mazās Lietuvas kultūrvēsturiskais novads