Pāriet uz saturu

Dekomunizācija

Vikipēdijas lapa
Sadauzīts Ļeņina piemineklis Kijivā (2013)

Dekomunizācija ir pasākumu un darbību kopums valsts un sabiedrības atbrīvošanai no komunistiskās ideoloģijas ietekmes un sekām visās dzīves jomās pēc valdošo komunistisko režīmu sabrukuma.

Dekomunizācijas veidi:

  • Padomju pieminekļu un cita veida simbolikas demontāža;
  • Vēsturisku nosaukumu atjaunošana pilsētām (Stučka→Aizkraukle, Artjomovska→Bahmuta, Ļeņingrada→Sanktpēterburga), kā arī ielu un laukumu pārdēvēšana (Ļeņina iela→Brīvības iela);
  • Komunistisko partiju un komunistiskās propagandas aizliegums.

Dekomunizācija Latvijā sākās uzreiz pēc neatkarības atgūšanas. Lielākā daļa padomju politisko darbinieku pieminekļu tika nojaukti, bet viņu vārdā nosauktās ielas — pārdēvētas. Ar likumu tika aizliegta komunistiskā simbolika un komunistisko ideju propaganda.

2021. gada tika aizliegta Georga lentītes izmantošana publiskos pasākumos.[1]

Ļeņina pieminekļa nogāšana Hmeļnickā (2014)

Dekomunizācija Ukrainā sākās Padomju Savienības sabrukuma laikā 1991. gadā un turpinājās arī pēc tam. Pēc 2014. gada "Pašcieņas revolūcijas" un Krievijas—Ukrainas kara sākuma Ukrainas valdība pieņēma likumus, kas aizliedza komunistisko simboliku, kā arī nacisma simboliku.

Līdz 2016. gadam tika pārdēvētas 51 493 ielas, kā arī 987 pilsētas un ciemi (vai nu atjaunojot to vēsturiskos nosaukumus, vai piešķirot jaunus nosaukumus). Demontēti 1320 Ļeņina pieminekļi un 1069 citu komunistisko darbinieku pieminekļi.[2]

Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ dekomunizācija pastiprinājās. 2023. gada aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīja likumu par Ukrainas vietvārdu "dekolonizāciju", kas aizliedz ar Krieviju saistītos ģeogrāfiskos nosaukumus.[3]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]