Padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu nojaukšana Latvijā

Demontētās Ļeņina skulptūras Kuldīgas novada Pilskalnos (2009)

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas demontētais Ļeņina piemineklis Rīgā

Padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu nojaukšana Latvijā ir daļa no totalitāro režīmu slavinošo objektu demontāžas, kas sākās 20. gadsimta beigās un pastiprinājās pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā.

Demontāža neattiecas uz pieminekļiem karavīru brāļu kapos. Sarkanās armijas karavīru kapu uzturēšanu regulē 2007. gada 18. decembrī parakstītā Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās par Latvijas apbedījumu statusu Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statusu Latvijas Republikas teritorijā.

Priekšvēsture

Demontētais Ļeņina piemineklis Daugavpilī (1975. gada foto)

Aizvāktais lielgabals Jēkabpilī.

Pēc Otrā pasaules kara beigām 1940. gadu beigās un 1950. gados būvētie tehniski un mākslinieciski nekvalitatīvie padomju pieminekļi nonāca bēdīgā stāvoklī, un tos bija spiesti demontēt jau Latvijas PSR laikā. Ar Sarkano armiju saistītie monumenti pēc Latvijas neatkarības atgūšanas netika iekļauti valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, un tika demontēti gandrīz 60 Ļeņina pieminekļi un pieminekļi latviešu komunistiem un padomju karavīriem:

• 1990. gadā ģenerāļa Nikolaja Dedajeva granīta bisti Liepājā pārcēla uz Centrālajiem kapiem.
• 1990. gada 16. martā aizvāca lielgabalu — pieminekli 51. gvardes divīzijai Valkā, uzstādītu 1967. gadā.
• 1990. gada 19. septembrī aizvāca tanku T-34, kurš atradās 1940. gadā atklātā Kārļa Zemdegas pieminekļa Dobeles atbrīvotājiem vietā.
• 1990. gada oktobrī aizveda lidmašīnu MiG-21 Jēkabpilī.
• 1991. gadā noņēma bronzas ciļņus Padomju Savienības varoņiem V. Uzu, N. Lugovcevam, J. Šutjko Alūksnē.
• 1991. gada septembrī ar Ādažu pagasta tautas deputātu padomes lēmumu demontēja Uzvaras pieminekli kolhoza “Ādaži” parkā.
• 1991. gada 18. oktobrī novāca tanku — pieminekli “Lielā Tēvijas kara varonīgajiem karavīriem tankistiem” Ērgļos.
• 1992. gada rudenī ar Daugavpils pilsētas valdes 3. septembra lēmumu kā padomju varas laika uzskatāmo aģitāciju aizvāca tanku T-34 Mežciemā.
• 1993. gada februārī ar Jēkabpils pilsētas lēmumu no Krustpils parka uz citu vietu pārvietoja lielgabalu un pieminekli ar portretciļņiem. Memoriālu saglabāja.
• 1995. gadā demontēja 1978. gadā atklāto Imanta Sudmaļa pieminekli Liepājā un pārveda uz Liepājas muzeja pagalmu.
• 1997. gadā no Jelgavas Stacijas parka aizvāca 1984. gadā atklāto pieminekli “Jelgavas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem”.
• 2003. gadā nojauca 1946. gada “Cēsu pilsētas atbrīvošanā kritušo varoņu kapu pieminekli” ar bronzas sarkanarmiešu figūrām Cēsīs Maija parkā.

Rīgas Pieminekļu padome vismaz divas reizes skatīja jautājumu par Uzvaras parka pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanu vai tēlu pārvietošanu, apspriesta arī ideja to “demilitarizēt”, no ansambļa aizvācot karavīru figūras un atstājot tikai mātes tēlu. Pēc Putina kļūšanas par Krievijas prezidentu krievu identitātes pārinterpretēšana piešķīra jaunu saturu arī Rīgas monumentam, kas sāka kalpot par ērtu vietu manifestāciju rīkošanai, jo spēj izteikt politiskās prasības.

Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā

2022. gada 22. aprīlī Ogres novada pašvaldības dome nolēma demontēt piecus Ogres novada administratīvajā teritorijā esošos 1944. gada Latvijas padomju okupācijas piemiņas akmeņus, 26. aprīlī Madlienas pagastā novāca laukakmeni ar uzrakstu "1944. gada 26. septembrī padomju armija atbrīvoja Madlienu no vācu fašistiskajiem iebrucējiem". 29. aprīlī Ādažos pie Kadagas tilta demontēja pieminekli Sarkanās armijas 374. divīzijas 1242. pulkam, kas 1944. gadā piedalījās Rīgas ieņemšanā.

2022. gada 12. maijā 13. Saeima nobalsoja par grozījumiem likumā "Par 1994. gada 30. aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem". Grozījumi paredzēja apturēt "Krievijas Federācijas valdības un Latvijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību" 13. pantu par to, ka Latvija nodrošinās padomju memoriālo būvju saglabāšanu. 26. maijā Jēkabpils novada pašvaldība atbalstīja lēmumu par padomju pieminekļu demontāžu Rīgas ielā.

23. jūnijā stājās spēkā likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", saskaņā ar kuru publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā, izņemot akreditētus muzejus, aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940. gada un atbilst vismaz vienam no noteiktajiem kritērijiem — tie slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, tie slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju vai arī tie ietver padomju varas vai nacisma simbolus.

Ekspertu komisija izvērtēja 162 objektus visā Latvijā un 69 no tiem atzina par demontējamiem, neskaitot monumentu "Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem", kura demontāža jau bija noteikta iepriekš. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pavēstīja, ka 21 gadījumā būtu jāsaglabā to fragmenti kā laika un mākslas liecības. 14. jūlijā Ministru Kabinets atbalstīja 69 padomju un nacistisko režīmu slavinošu pieminekļu, piemiņas zīmju, piemiņas vietu un citu objektu demontāžu 23 pašvaldību teritorijās:

• Liepājā, Rēzeknē, Rīgā un Daugavpilī,
• Alūksnes novada Annas pagastā, Jaunalūksnes pagastā, Liepnas pagastā un Mālupes pagastā,
• Balvu novada Balvos, Baltinavas pagastā un Tilžas pagastā,
• Bauskas novada Mežotnes pagastā,
• Dienvidkurzemes novada Bunkas, Kalētu, Lažas, Medzes un Vaiņodes pagastā,
• Gulbenes novada Beļavas pagastā, Druvienas pagastā un Stāmerienes pagastā,
• Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā,
• Kuldīgas novada Alsungas, Gudenieku un Rendas pagastā,
• Ludzas novada Ludzā, Goliševas pagastā, Malnavas pagastā, Pasienes pagastā un Rundēnu pagastā,
• Madonas novada Ošupes pagastā un Barkavas pagastā,
• Mārupes novada Tīrainē.
• Smiltenes novada Gaujienes pagastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā,
• Krāslavas novada Krāslavā, Kombuļu pagastā, Konstantinovas pagastā un Šķaunes pagastā,
• Augšdaugavas novada Demenes pagastā, Maļinovas pagastā, Naujenes pagastā, Nīcgales pagastā un Skrudalienas pagastā.

Līdz 2022. gada 15. novembrim Latvijā demontēja visus 69 padomju un nacistisko režīmus slavinošos objektus, kuri bija iekļauti Ministru kabineta noteikumu sarakstā, savukārt pašvaldības informēja par vēl 55 objektu demontāžu pēc savas iniciatīvas. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes izveidotā starpinstitūciju darba grupa izvērtēja pašvaldību sniegtos ierosinājumus attiecībā uz vēl citiem 70 Latvijas teritorijā izvietotiem līdzīgas nozīmes objektiem.

Daugavpils un Rēzeknes domju pretošanās valdības lēmumiem

Daugavpils dome cerēja saglabāt divus padomju okupāciju cildinošus pieminekļus — pieminekli Slavas skvērā un pie 18. novembra un Vasarnīcu ielas krustojuma. Tā vērsās Satversmes tiesā, jo likums par padomju režīmu slavinošu objektu demontāžu iejaucas pašvaldības iekšējās lietās, tērējot to līdzekļus pieminekļu nojaukšanai. 14. septembrī Satversmes tiesa nolēma Daugavpils domes prasību neskatīt, tomēr Daugavpils dome 27. septembrī no jauna vērsās ar prasību Satversmes tiesā.

Oktobra sākumā rīkotajā konkursā noskaidrojās, ka SIA "Zeļļi Z" bija gatavs demontāžu veikt par 57 000 eiro Daugavpils domes sākotnēji aplēsto 350 000 eiro vietā. Tomēr 13. oktobrī deviņi Daugavpils domes deputāti no 15 nobalsoja arī pret šādas summas piešķiršanu konkursa uzvarētājam.

Par spīti vietvaras pretestībai 30. oktobra vakarā Valsts policija pārtrauca piekļuvi abiem Sarkano armiju cildinošajiem pieminekļiem 18. novembra ielā un Slavas skvērā Tautas ielā. Pirms demontāžas aizvāca dienas laikā sanestos ziedus un sveces. 360. strēlnieku divīzijas pieminekli 18. novembra ielas malā demontēja bez starpgadījumiem, bet Slavas skvēra pieminekļa demontāžas laikā pie tā sanākušie protestētāji sāka svilpt un lamāties. Pēc pulksten vieniem sākās pieminekļa bareljefa demontāža, vēlāk nogāza arī pieminekļa smaili.

Pie norobežotās teritorijas naktī uzkavējās ap 200 cilvēku, kas dažādos veidos pauda neapmierinātību, tostarp svilpjot, izsaucot rupjus saukļus. Kopumā par nodarījumiem sāka 37 administratīvā pārkāpuma procesus: 15 par nepakļaušanos policijas darbinieku likumīgajām prasībām; 13 par atrašanos alkohola reibuma stāvoklī publiskā vietā; trīs par sīko huligānismu; trīs par militārās agresijas slavinošu kara dziesmu atskaņošanu un dziedāšanu publiskā vietā; vienu par militāro agresiju slavinošu un kara attaisnojošu saukli publiskā vietā; vienu par bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumu pārkāpšanu; vienu par alkohola lietošanu publiskā vietā. Uzsāka arī vienu kriminālprocesu par mantas bojāšanu. 8. novembrī kļuva zināms, ka Valsts drošības dienests (VDD) bija uzaicinājis Daugavpils valstspilsētas mēru Andreju Elksniņu uz paskaidrojuma sniegšanu saistībā ar viņa izteikumu, ka Krima ir Krievijas Federācijas sastāvā. Savukārt Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs nosauca pieminekļu demontāžu par barbarismu, tomēr aicināja saviem atbalstītājiem neprovocēt policiju un uzvesties ar pašcieņu. Viņš izteica bažas par plaisu sabiedrībā, kas augot ļoti strauji, un teica, ka nespēj apturēt pieminekļu zaimošanu, bet viņa sirdī esot pateicība vectēviem par viņu varoņdarbiem cīņā pret fašismu. Tāpat viņš izteicās, ka krievi pašlaik Latvijā tiekot pakļauti ļoti stipram spiedienam tikai tāpēc, ka viņi ir krievi:

"Mēs, Latvijas krievi, neesam vainīgi pie tā, kas notiek Ukrainā un dziļi pārdzīvojam par šī kara upuriem, kur abās pusēs iet bojā slāvi. Tā mums visiem ir traģēdija, mēs gribam mieru gan Ukrainai, gan Krievijai pēc iespējas ātrāk." 

9. novembra rītā Rēzeknē pie pilsētas autoostas nojauca 1976. gadā atklāto Sarkanās armijas pieminekli, kuru nodeva Latvijas Okupācijas muzejam.

• 
  31. oktobrī demontētais kaujās par Daugavpili kritušo Sarkanās armijas karavīru piemineklis pie 18. novembra un Vasarnīcu ielas krustojuma (2012)
• 
  31. oktobrī demontētais piemineklis Sarkanās armijas karavīriem Slavas skvērā Daugavpilī (2013)
• 
  9. novembrī demontētais Sarkanās armijas piemineklis Rēzeknē (2011)
• 
  Piemineklis Sarkanās armijas ienākšanai Ludzā (2016)

Krievijas valdības protesti

Pēc 2022. gada 22. aprīļa Ogres novada pašvaldības domes lēmuma demontēt piecus Latvijas okupācijas piemiņas akmeņus Krievijas vēstniecība Latvijā paziņoja, ka

"cinisma līmenis pārsniedz jebkādas robežas! Šis mežonīgais un nepamatotais izgājiens nepaliks bez atbildes, un Krievija to noteikti ņems vērā, veidojot attiecības ar Latviju."

10. novembrī pēc okupācijas pieminekļu nojaukšanas Daugavpilī un Rēzeknē Krievijas Ārlietu ministrija izsauca Latvijas vēstnieku Krievijā Māri Riekstiņu un izteica protestu pret Latvijas valsts vandalisma politiku, brīdinot, ka varētu spert "asimetriskus" atbildes soļus. Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumā bija teikts:

"Mēs šo barbarismu izskatām kontekstā ar oficiālās Rīgas kopējo līniju attiecībā uz nacisma glorifikāciju."