Gada cilvēks (Time)

"Time" Gada cilvēks Čārlzs Lindbergs (1927)

Gada cilvēks ir Amerikas Savienoto Valstu ziņu žurnāla un tīmekļa vietnes "Time" ikgadējais izdevums, kurā attēlots un aprakstīts cilvēks, grupa, ideja vai objekts, kas "vai nu uz labu vai sliktu ... ir darījis visvairāk, lai ietekmētu gada notikumus".

Tradicionāli žurnāls "Time" katra gada pēdējā decembra numurā nosauc "Gada cilvēku". Šī nominācija tiek piešķirta kopš 1927. gada, kad šo titulu ieguva lidotājs Čārlzs Lindbergs, kas pirmo reizi vienatnē pārlidoja Atlantijas okeānu.

Gada personu izvēlas žurnāla redaktori, nosaucot personu, cilvēku grupu vai kādu jēdzienu, kam attiecīgajā gadā bijusi pievērsta vislielākā ievērība informatīvajā telpā, ziņās.^[1] Iepriekš par "Gada cilvēkiem" ir kļuvuši Ādolfs Hitlers, Josifs Staļins, Džordžs Herberts Volkers Bušs, Džordžs V. Bušs, abstrakts amerikāņu kareivis un pat interneta lietotājs.

Žurnāla "Time" "Gada cilvēks" laureātu saraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads	Laureāts	Dzīves gadi	Piezīmes
1927	Čārlzs Lindbergs	1902—1974	Pirmais un pats jaunākais laureāts, lidotājs, pirmo reizi vienatnē pārlidoja pāri Atlantijas okeānam
1928	Volters Kraislers	1875—1940
1929	Ovens Jangs	1874—1962
1930	Mahātma Gandijs	1869—1948	Pirmais laureāts, kas nav ASV pilsonis; pirmais aziāts
1931	Pjērs Lavals	1883—1945	Pirmais francūzis; pirmais eiropietis
1932	Franklins Rūzvelts	1882—1945	Pirmais ievēlētais ASV prezidents; sākot ar viņu, titulu "Gada cilvēks" ir ieguvuši visi ASV prezidenti, izņemot Džeraldu Fordu
1933	Hjū Džonsons	1882—1942
1934	Franklins Rūzvelts	1882—1945	Izvēlēts otro reizi
1935	Haile Selasije I	1892—1975	Pirmais laureāts-monarhs; pirmais afrikānis
1936	Volisa Simpsone	1896—1986	Pirmā laureāte
1937	Čans Kaiši	1887—1975	Pirmais laureātu pāris, pirmie ķīnieši, pirmie mongoloīdi
1937	Suna Meilina	1897—2003	Pirmais laureātu pāris, pirmie ķīnieši, pirmie mongoloīdi
1938	Ādolfs Hitlers	1889—1945	Vienīgais izdevums, kur izvēlētā persona netika atainota uz vāka
1939	Josifs Staļins	1878—1953	Pirmais PSRS-Krievijas pārstāvis, pirmais komunists
1940	Vinstons Čērčils	1874—1965
1941	Franklins Rūzvelts	1882—1945	Izvēlēts trešo reizi
1942	Josifs Staļins	1878—1953	Izvēlēts otro reizi
1943	Džordžs Māršals	1880—1959
1944	Dvaits Eizenhauers	1890—1969
1945	Harijs Trumens	1884—1972
1946	Džeimss Birnss	1879—1972
1947	Džordžs Māršals	1880—1959	Izvēlēts otro reizi
1948	Harijs Trumens	1884—1972	Izvēlēts otro reizi
1949	Vinstons Čērčils	1874—1965	"Gadsimta pirmās puses cilvēks"; izvēlēts otro reizi
1950	Amerikāņu kareivis		Par līdzdalību Korejas karā; pirmais abstraktais laureāts
1951	Mohameds Mosadiks	1882—1967	Pirmais musulmanis
1952	Elizabete II Vindzora	1926—2022	Pirmā karaliene
1953	Konrāds Adenauers	1876—1967
1954	Džons Daless	1888—1959
1955	Harlovs Kērtiss	1893—1962
1956	Ungāru revolūcija		Abstrakts jēdziens
1957	Ņikita Hruščovs	1894—1971
1958	Šarls de Golls	1890—1970
1959	Dvaits Eizenhauers	1890—1969	Izvēlēts otro reizi
1960	ASV zinātnieki		Zinātnieku saraksts: Lainuss Polings, Izidors Rabi, Edvards Tellers, Džošua Lederbergs, Donalds Glēzers, Vilards Libijs, Roberts Vudvards, Čārlzs Stārks Dreipers, Viljams Šoklijs, Emīlio Segrē, Džons Enderss, Čārlzs Tauns, Džordžs Bidls, Džeimss Van Allens un Edvards Pērsels
1961	Džons Kenedijs	1917—1963
1962	Jānis XXIII	1881—1963	Pirmais Romas pāvests.
1963	Mārtins Luters Kings	1929—1968
1964	Lindons Džonsons	1908—1973
1965	Viljams Vestmorlends	1914—2005
1966	Pēckara paaudzes pārstāvis (Baby boomer)		Abstrakts jēdziens
1967	Lindons Džonsons	1908—1973	Izvēlēts otro reizi
1968	Apollo 8 astronauti		Sastāvs: Frenks Bormans, Džeimss Lovels un Viljams Anderss
1969	ASV vidusšķira		Abstrakts jēdziens
1970	Villijs Brants	1913—1992
1971	Ričards Niksons	1913—1994
1972	Ričards Niksons	1913—1994	Izvēlēts otro reizi
1972	Henrijs Kisindžers	dzimis 1923
1973	Džons Sirika	1904—1992
1974	Karalis Feisals as-Saūds	1906—1975	Pirmais arābs
1975	Amerikāņu sieviete		Izvēlētās laureātes: Betija Forda, Karla Hilsa, Ella Graso, Barbara Džordāna, Sjūzija Šārpa, Džila Konveja, Billija Džīna Kinga, Sjūzana Braunmillere, Edija Vajata, Ketlīna Baierlija, Kerola Satone un Elisone Čika
1976	Džimijs Kārters	dzimis 1924
1977	Anvars Sādāts	1918—1981
1978	Dens Sjaopins	1904—1997
1979	Rūhollāhs Mūsavī Homeinī	1902—1989	Islāma revolūcijas līderis Irānā
1980	Ronalds Reigans	1911—2004
1981	Lehs Valensa	dzimis 1943
1982	Personālais dators		"Gada ierīce"; pirmais laureāts — nedzīvs priekšmets
1983	Ronalds Reigans	1911—2004	Izvēlēts otro reizi
1983	Jurijs Andropovs	1914—1984
1984	Pīters Jūberots	dzimis 1937
1985	Dens Sjaopins	1904—1997	Izvēlēts otro reizi
1986	Korasona Akino	1933—2009
1987	Mihails Gorbačovs	1931—2022
1988	Planēta Zeme briesmās		"Gada planēta"; abstrakts jēdziens
1989	Mihails Gorbačovs	1931—2022	"Desmitgades cilvēks"; izvēlēts otro reizi
1990	Džordžs Herberts Volkers Bušs	1924—2018
1991	Teds Tērners	dzimis 1938
1992	Bills Klintons	dzimis 1946
1993	"Miera uzturētāji"		Jāsirs Arafāts, Frederiks Vilems de Klerks, Nelsons Mandela un Ichaks Rabins
1994	Jānis Pāvils II	1920—2005
1995	Ņūts Gingričs	dzimis 1943
1996	Deivids Ho	dzimis 1952
1997	Endrū Grovs	1936—2016
1998	Bills Klintons	dzimis 1946	Izvēlēts otro reizi
1998	Kenets Stārs	dzimis 1946
1999	Džefs Beizoss	dzimis 1964
2000	Džordžs V. Bušs	dzimis 1946
2001	Rūdolfs Džuljāni	dzimis 1956
2002	"Trauksmes cēlēji" (Whistleblowers)		Sintija Kūpere ("WorldCom" darbiniece), Šerona Votkinsa ("Enron" darbiniece) un Kolina Roulija (FIB darbiniece)
2003	Amerikāņu kareivis		Izvēlēts otro reizi (par līdzdalību Irākas karā); abstrakts jēdziens
2004	Džordžs V. Bušs	dzimis 1946	Izvēlēts otro reizi
2005	"Labie samārieši"		Dziedātājs Bono un Geitsu ģimene (Bills Geitss un Melinda Geitsa)
2006	Tu		"Tu kontrolē informācijas ēru" (abstrakts Interneta lietotājs); žurnāla vāks izveidots atspīdošs
2007	Vladimirs Putins	dzimis 1952
2008	Baraks Obama	dzimis 1961
2009	Bens Bernanke	dzimis 1953
2010	Marks Zakerbergs	dzimis 1984	Lielākā rietumu sociālā tīkla — tīmekļa vietnes Facebook — izveidotājs un dibinātājs
2011	Protestētājs		Pārstāvošs daudzas globālās protesta kustības, piemēram Arābu pavasari, Indignants un Occupy kustības, kā arī protestus Grieķijā, Indijā un Krievijā
2012	Baraks Obama	dzimis 1961
2013	Pāvests Francisks	dzimis 1936
2014	Cīnītāji ar Ebolu
2015	Angela Merkele	dzimusi 1954
2016	Donalds Tramps	dzimis 1946
2017	"Klusēšanas pārtraucēji" (The Silence Breakers)		Cilvēki, kas izteikušies pret seksuālu vardarbību un uzmākšanos, tostarp Me Too kustības aktīvisti. Uz žurnāla vāka tos pārstāv zemeņu lasītāja Izabella Paskvale (pseidonīms), lobiste Adama Aivu, aktrise Ešlija Džada, programmēšanas inženiere Sjūzana Foulere, dziedātāja un dziesmu autore Teilora Svifta un sestā sieviete, slimnīcas darbiniece, kas vēlējās palikt anonīma un kuras seju nevar redzēt. Uzskaitīti arī citi: aktrise Alisa Milāno, aktīviste Tarana Bjorka, aktrise Selma Blēra, septiņi prasītāji tiesas procesā pret viesnīcu "Plaza", politiķe Sāra Gelzere, uzņēmēja Lindseja Meiere, trauku mazgātāja Sandra Pekeda, aktrise Rouza Makgauana, psihoterapeite un rakstniece Vendija Volša, blogere Lindsija Reinoldsa, saimniecības vadītāja Huana Melara, žurnāliste Sandra Millere, aktieris Terijs Kross, Ročesteras Universitātes profesores Selesta Kida un Džesika Kentone, žurnāliste Megina Kelija, žurnāliste Džeina Merika, producente Zelda Perkinsa, Eiropas Parlamenta deputāte Terija Reintke, labdarības darbiniece Beksa Belija, mākslas projektu kuratore Amanda Šmita, kinorežisore Bleiza Lipmena un anonīma bijusī biroja darbiniece.^[2]
2018	"Sargi" (The Guardians)		Žurnālisti, kas par savu darbību tika pakļauti vajāšanai, tika ieslodzīti vai pat noslepkavoti. Uz četriem žurnālu vākiem attēlotie žurnālisti: Džamāls Hāšogdži, The Washington Post reportieris, kas noslepkavots par viņa Saūda Arābijas kroņprincim veltīto kritiku; Marija Ressa, Filipīnu ziņu vietnes Rappler redaktore, kurai izvirzītas apsūdzības par prezidenta Rodrigo Dutertes vardarbīgās politikas kritisko atspoguļojumu; divi aģentūras Reuters žurnālisti, sagūstīti Mjanmā, izmeklējot rohindžu musulmaņu slaktiņu; un Mērilendas laikraksta The Capital darbinieki, kuru birojā masveida apšaudē nogalināja piecus darbiniekus. Žurnālistiem veltītajā rakstā īpaši izcelti vēl vairāki žurnālisti — no Bangladešas, Vjetnamas, Meksikas, Venecuēlas, Turcijas, Sudānas un Krievijas.^[3]
2019	Grēta Tūnberja^[4]	dzimusi 2003	zviedru skolniece un vides aktīviste
2020	Džo Baidens	dzimis 1942	2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās Džo Baidens ievēlēts par valsts prezidentu, bet Kamala Herisa kļuva par viceprezidenti, uzvarot Donaldu Trampu un Maiku Pensu^[5]
Kamala Herisa	dzimusi 1964
2021	Īlons Masks	dzimis 1971	Tesla izpilddirektors, SpaceX dibinātājs un izpilddirektors un 2021. gada bagātākais cilvēks pasaulē^[6]
2022	Volodimirs Zelenskis un "Ukrainas gars"	dzimis 1978	Ukrainas prezidents (2019—pašlaik). "Ukrainas gars" reprezentē ukraiņus un Ukrainas pretestību pret Krievijas iebrukumu.^[7]