Deviņadatu stagari

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Deviņadatu stagari
Pungitius (Linnaeus, 1758)
Deviņadatu stagars (Pungitius pungitius)
Deviņadatu stagars (Pungitius pungitius)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
DivīzijaDzelkņstarzivis (Acanthopterygii)
KārtaAsarveidīgās (Perciformes)
ApakškārtaPlatgalvju apakškārta (Cottoidei)
InfrakārtaStagaru infrakārta (Gasterosteales)
DzimtaStagaru dzimta (Gasterosteidae)
ĢintsDeviņadatu stagari (Pungitius)
Deviņadatu stagari Vikikrātuvē

Deviņadatu stagari, deviņadatu stagaru ģints (Pungitius) ir viena no stagaru dzimtas (Gasterosteidae) ģintīm, kas apvieno 9 zivju sugas.[1] Tās ir saldūdens vai jūras zivis. Sastopamas, atkarībā no sugas, Atlantijas un Klusā okeāna ziemeļu puslodes jūrās un ar jūru saistītās saldūdens tilpēs (Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā). Lielākā sugu dažādība mājo Āzijā.[1]

Latvijā un Baltijas jūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeloņi pirms muguras spuras noliekti pa labi vai pa kreisi, attēlā Sahalīnas deviņadatu stagars (Pungitius tymensis)

Latvijā sastopama viena deviņadatu stagaru ģints suga — deviņadatu stagars (Pungitius pungitius),[2] kas sastopams jūras piekrastē un ar jūru savienotos saldūdeņos — upēs, ūdenskrātuvēs un piejūras ezeros, arī meliorācijas grāvjos vairākus kilometrus no to ietekas upē.[3]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deviņadatu stagariem pirms muguras spuras ir 6—12 dzeloņi, noliekti vai nu pa labi vai pa kreisi. Purna daļa pagarināta, mute ar sīkiem zobiem. Vēdera spuras ar 1—2 stariem, atrodas ne pārāk tālu aiz krūšu spurām. Āda bez zvīņām, kaila vai ar smalkām kaula plātnītēm. Astes spuras stumbrs ar ķīli vai bez ķīļa.[4]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deviņadatu stagaru ģints (Pungitius)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]