Stagaru dzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Stagaru dzimta
Gasterosteidae (Bonaparte, 1831)
Trīsadatu stagars (Gasterosteus aculeatus)
Trīsadatu stagars (Gasterosteus aculeatus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
DivīzijaDzelkņstarzivis (Acanthopterygii)
KārtaAsarveidīgās (Perciformes)
ApakškārtaPlatgalvju apakškārta (Cottoidei)
InfrakārtaStagaru infrakārta (Gasterosteales)
DzimtaStagaru dzimta (Gasterosteidae)
Stagaru dzimta Vikikrātuvē

Stagaru dzimta (Gasterosteidae) ir viena no stagaru infrakārtas (Gasterosteales) dzimtām,[1] kas apvieno 18 zivju sugas un kas tiek iedalītas 5 ģintīs.[2]

Sastopamas galvenokārt ziemeļu puslodes jūrās, bet dažas sugas mājo arī saldūdeņos.[3][4] Saldūdens sugas izveidojās, kad, kūstot lediem pēc Ledus laikmeta, daļa stagaru nokļuva izolētās no jūras ūdenstilpēs. Jaunajos apstākļos tām attīstījās atšķirīgas īpašības no jūras sugām. Saldūdens sugas sastopamas visā Holarktikā (Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā). Stagarus plaši izmanto zinātniskos pētījumos par zivīm.[5]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sīkgalvas stagari (Gasterosteus microcephalus)

Latvijā sastopamas 3 stagaru dzimtas sugas: trīsadatu stagars (Gasterosteus aculeatus), deviņadatu stagars (Pungitius pungitius) un jūrasstagars (Spinachia spinachia).[3] Jūrasstagars Latvijā ir apdraudēta un aizsargājama zivju suga.[6]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stagaru dzimtas zivis ir nelielas un slaidas. Parasti 3—18 cm garas. Ķermenis sāniski saplacināts, kails vai segts ar kaula plātnītēm. Pirms muguras spuras brīvstāvoši dzeloņi (skaitā 3—16). Muguras spurai 6—14 stari, astes spurai 12—13 stari. Arī vēdera spurām ir viens ass dzelonis un 1—2 mīksti stari. Augšžokli ietver starpžokļa kauli. Zobi atrodas uz rīkles kauliem un žokļiem. Ikru nēršanai būvē ligzdas un nērsumu apsargā.[3][5]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deviņadatu stagars (Pungitius pungitius) pie savas ligzdas

Stagaru dzimtas zivis ir plēsīgas. Tās barojas ar nelieliem kukaiņiem, vēžveidīgajiem un zivju kāpuriem.[4] Visām sugām ir līdzīgi, no citām zivim atšķirīgi, vairošanās ieradumi. Pirms nārstošanas tēviņam attīstās sarkanas krūtis. No ūdensaugiem, izmantojot savu nieru sekrētu, kas satur kopā augus, tas uzbūvē ligzdu. Tad tas cenšas piesaistīt mātītes uzmanību. Ikrus mātīte nērš ligzdā, kur tos tēviņš ar spermu apaugļo. Pēc tam tēviņš ligzdu apsargā, līdz izšķiļas mazuļi. Daži turpina apsargāt arī kāpurus un daži tēviņi pēc nārstošanas mirst.[4][7]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stagaru dzimta (Gasterosteidae)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]