Dižskābaržu dzimta

Dižskābaržu dzimta Fagaceae
Parastā ozola (Quercus robur) lapas un augļi - zīles
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Tips	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Dižskābāržu rinda (Fagales)
Dzimta	Dižskābaržu dzimta (Fagaceae)
Dižskābaržu dzimta Vikikrātuvē

Dižskābaržu dzimta (Fagaceae) ir augiem bagāta dižskābaržu rindas dzimta. Dzimtā ir koki un krūmi. Pazīstamākās ģintis — ozoli, dižskābarži un kastaņas.

Latvijā savvaļā dzimta ir pārstāvēta ar vienu sugu un tas ir parastais ozols. Apstādījumos samērā bieži stādīts sarkanais ozols un Eiropas dižskābardis. No kastaņām pie mums izturīgākā suga ir zemā kastaņa (Castanea pumila). Vietām stādīta arī ēdamā kastaņa (Castanea sativa). Latvijā dažās kolekcijās audzē arī dienvidskābaržu (Nothofagus) ģints pārstāvi Ugunszemes dienvidskābardi (Nothofagus australis), kura dzimtene ir Dienvidamerikas dienvidi.

Dzimtas augiem augļi ir rieksti. Ozolu augļus tautā sauc par zīlēm jeb ozolzīlēm. Kastaņu riekstus tautā sauc par kastaņiem. Daudzu sugu augļiem liela nozīme pārtikā.

Sistemātika

Dižskābaržu dzimta (Fagaceae)

• ģints kastaņas (Castanea)
  • suga Japānas kastaņa (Castanea crenata)
  • suga zobainā kastaņa (Castanea dentata)
  • suga mīkstā kastaņa (Castanea mollissima)
  • suga zemā kastaņa (Castanea pumila)
  • suga ēdamā kastaņa (Castanea sativa)
• ģints austrumkastaņas (Castanopsis)
• ģints Chrysolepis
• ģints dižskābarži (Fagus)
  • suga Amerikas dižskābardis (Fagus grandifolia)
  • suga Kaukāza dižskābardis (Fagus orientalis)
  • suga Eiropas dižskābardis (Fagus sylvatica)
• ģints litokarpi (Lithocarpus)
  • suga blīvziedu litokarps (Lithocarpus densiflorus)
• ģints dienvidskābarži (Nothofagus)
  • suga Ugunszemes dienvidskābardis (Nothofagus antarctica)
  • suga Dombeja dienvidskābardis (Nothofagus dombeyi)
  • suga slaidais dienvidskābardis (Nothofagus nervosa)
• ģints ozoli (Quercus)
  • suga baltais ozols (Quercus alba)
  • suga divkrāsu ozols (Quercus bicolor)
  • suga Austrijas ozols (Quercus cerris)
  • suga šarlaksarkanais ozols (Quercus coccinea)
  • suga spāņu ozols (Quercus falcata)
  • suga ungāru ozols (Quercus frainetto)
  • suga akmens ozols (Quercus ilex)
  • suga laurlapu ozols (Quercus laurifolia)
  • suga Kaukāza ozols (Quercus macranthera)
  • suga dižzīļu ozols (Quercus macrocarpa)
  • suga Mongolijas ozols (Quercus mongolica)
  • suga melnais ozols (Quercus nigra)
  • suga purva ozols (Quercus palustris)
  • suga klinšu ozols (Quercus petraea)
    • pasuga Ibērijas ozols (Quercus petraea subsp. iberica)
  • suga Pontijas ozols (Quercus pontica)
  • suga pūkainais ozols (Quercus pubescens)
  • suga parastais ozols (Quercus robur)
    • pasuga garkātu ozols (Quercus robur subsp. pedunculiflora)
  • suga sarkanais ozols (Quercus rubra)
  • suga zāģzobainais ozols (Quercus serrata)
  • suga zvaigžņu ozols (Quercus stellata)
  • suga korķa ozols (Quercus suber)
  • suga samtainais ozols (Quercus velutina)
• ģints dienvidozoli (Trigonobalanus)