Korķa ozols

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Korķa ozols
Quercus suber L.
Korķa ozols (Quercus suber)
Korķa ozols (Quercus suber)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaDižskābaržu rinda (Fagales)
DzimtaDižskābaržu dzimta (Fagaceae)
ĢintsOzoli (Quercus)
SugaKorķa ozols (Q. suber)
Korķa ozols Vikikrātuvē
Korķa ozols / Portugālē

Korķa ozols (latīņu: Quercus suber) ir daudzgadīgs, mūžzaļš dižskābaržu dzimtas koks. Šis ozols savvaļā aug Eiropas dienvidrietumos un Āfrikas ziemeļrietumos. Koks ir vidēji liels, sasniedz 20 m augstumu. Lapas ir 4-7 cm garas, nav dalītas, ir sīki zobiņi lapu malās. Lapu virspuse ir tumši zaļa, apakšpuse bālāka. Zīles 2-3 cm garas. Koks veido biezu, korķainu mizu, kura nemitīgi pieaug biezumā. Koka mizu nogriežot, iegūst korķi. Korķa ozolam ļaunums šādi netiek nodarīts. Pēc 10-12 gadiem miza ir ataugusi un to var atkal nogriezt. Koku šādi var izmantot līdz 12 reizēm. Korķa ozolu mūžs ilgst 150-250 gadus. Korķa ozolus korķa iegūšanai audzē Spānijā, Portugālē, Alžīrijā, Marokā, Francijā, Itālijā un Tunisijā.

Korķa ozolus audzē arī dekoratīvos nolūkos. Korķa ozoli viegli krustojas ar austrijas ozoliem, veidojot hibrīdus Quercus × hispanica.