Pāriet uz saturu

Djego Maradona

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Djego Maradona
Djego Maradona
Personas dati
Pilns vārdsDjego Armando Maradona Franko
Dzimis1960. gada 30. oktobrī
Dzimšanas vietaValsts karogs: Argentīna Lanusa, Buenosairesas province, Argentīna
Miris2020. gada 25. novembrī (60 gadu vecumā)
Miršanas vietaValsts karogs: Argentīna Tigre, Buenosairesas province, Argentīna
Augums165 cm
Sporta veidsfutbols
Pozīcijauzbrucējs
pussargs
Jauniešu klubi
0000–1969Valsts karogs: Argentīna Estrella Roja
1970–1974Valsts karogs: Argentīna Los Cebollitas
1975Valsts karogs: Argentīna Argentinos Juniors
Profesionālie klubi
SezonasKlubsSp†(v)†
1976–1981Valsts karogs: Argentīna Argentinos Juniors167(115)
1981–1982Valsts karogs: Argentīna Boca Juniors40(28)
1982–1984Valsts karogs: Spānija Barcelona36(22)
1984–1991Valsts karogs: Itālija Napoli188(81)
1992–1993Valsts karogs: Spānija Sevilla26(5)
1993–1994Valsts karogs: Argentīna Newell's Old Boys5(0)
1995–1997Valsts karogs: Argentīna Boca Juniors30(7)
Kopā492(258)
Nacionālā izlase
1977–1994Flag of Argentīna Argentīna91(34)
Vadītās komandas
1994Valsts karogs: Argentīna Mandiyú de Corrientes
1995Valsts karogs: Argentīna Racing Club
2008–2010Flag of Argentīna Argentīna
2011–2012Valsts karogs: Apvienotie Arābu Emirāti Al Wasl
2017–2018Valsts karogs: Apvienotie Arābu Emirāti Al-Fujairah
† Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos

Djego Armando Maradona Franko (spāņu: Diego Armando Maradona Franco, 1960. gada 30. oktobris—2020. gada 25. novembris) bija Argentīnas futbolists, vēlāk futbola treneris. Maradona tika uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem pasaules futbolistiem.[1] Kopā ar Argentīnas izlasi, kuras sastāvā viņš ir aizvadījis 91 spēli un guvis 34 vārtus, Maradona ir piedalījies 4 Pasaules kausa finālturnīros, bet 1986. gadā viņš ieguva Pasaules kausu un tika atzīts par turnīra vērtīgāko spēlētāju.

2004. gadā Pelē viņu iekļāva savā FIFA 100 sarakstā kā vienu no 125 labākajiem futbolistiem futbola vēsturē.

2008. gada nogalē viņš kļuva par Argentīnas futbola izlases galveno treneri, viņš vadīja izlasi arī 2010. gada Pasaules kausa finālturnīrā, tomēr pēc tā līgums netika pagarināts.

Spēlētāja karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Djego Maradona 1986. gadā

Maradonas pirmā profesionālā spēle bija 1976. gada 20. oktobrī Argentinos Juniors komandā, desmit dienas, pirms viņš sasniedza 16 gadu vecumu. Trīs nedēļas vēlāk, 14. novembrī, viņš guva pirmos vārtus. Šajā komandā viņš pavadīja piecus gadus, 167 spēlēs gūstot 115 vārtus. Par četriem miljoniem ASV dolāru lielu pārejas naudu Maradona sāka spēlēt citā Buenosairesas komandā Boca Juniors. Viņš saņēma piedāvājumu spēlēt arī River Plate komandā, kas solīja viņam kļūt par visapmaksātāko futbolistu vēsturē, tomēr atteicās, jo vienmēr gribēja spēlēt tieši Boca Juniors komandā. Par spīti nesaskaņām ar Boca Juniors treneri Silvio Marsolini, viņš 1981. gada sezonā kļuva par Argentīnas čempionu.

Pēc 1982. gada FIFA Pasaules kausa, jūlijā, tajā laikā par rekordsummu Maradona pārcēlās uz Spānijas klubu Barcelona. Par viņu tika samaksāti 7,6 miljoni ASV dolāru.

Rekords vēlreiz tika pārspēts, kad divus gadus vēlāk Maradona pārcēlās uz Itālijas klubu Napoli. Napoli komandā viņš spēlēja no 1984. līdz 1991. gadam.

Pēc tam viņš saņēma 15 mēnešus ilgu diskvalifikāciju par kokaīna lietošanu. Pēc soda izciešanas, 1992. gadā, Maradona atgriezās futbolā, spēlējot Spānijas komandā Sevilla. Par viņu interesi izrādīja arī cits Spānijas klubs Real Madrid un Francijas klubs Marseille. Seviljā Maradona spēlēja vienu sezonu un tad atgriezās Argentīnā, sākotnēji Newell's Old Boys komandā, bet pēc tam Boca Juniors.

Trenera karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klubu vadīšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopā ar bijušo komandas biedru no Argentinos Juniors pussargu Karlosu Frenu viņš izmēģināja trenera amatu. Abi divatā vadīja Mandiyú no Korjentesas (1994. gadā) un Racing Club (1995. gadā), tomēr būtiski panākumi izpalika.

Izlases vadīšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc tam, kad 2008. gadā no Argentīnas futbola izlases galvenā trenera amata atkāpās Alfio Bazile, Djego Maradona nekavējoties izteica savu vēlmi ieņemt šo posteni. Saskaņā ar vairākiem preses avotiem, galvenie viņa konkurenti bija Djego Simeone, Karloss Bjanči, Migels Anhels Ruso un Serhio Batista.

2008. gada 29. oktobrī AFA prezidents Hulio Grondona apstiprināja, ka Maradona no 2008. gada decembra kļūs par izlases galveno treneri. 19. novembrī Maradona pirmoreiz vadīja Argentīnas izlasi spēlē pret Skotijas izlasi Hampden Park stadionā Glāzgovā. Šajā spēlē Argentīna uzvarēja ar 1:0.[2]

Pēc uzvarām pirmajās trijās spēlēs sekoja 6:1 sagrāve pret Bolīvijas izlasi; tas bija atkārtots rekords izlases smagākajai zaudētajai vārtu starpībai. Brīdī, kad bija atlikušas divas spēles līdz 2010. gada Pasaules kausa CONMEBOL zonas kvalifikācijas turnīra beigām, Argentīna atradās piektajā vietā un pastāvēja draudi nekvalificēties finālturnīram. Tomēr uzvaras pēdējās divās spēlēs nodrošināja kvalificēšanos finālturnīram.[3][4]

Pēc kvalificēšanās Maradona pēcspēles konferencē rupjā tonī apvainoja žurnālistus par negatīvajiem komentāriem, kuri iepriekš bija izskanējuši viņa kompetences sakarā.[5] FIFA par šo darbību sodīja viņu ar divu mēnešu aizliegumu piedalīties jebkādās futbola aktivitātēs. Aizliegums beidzās 2010. gada 15. janvārī. Papildus viņš tika sodīts ar 25 000 Šveices franku soda naudu un brīdinājumu par nākotnes uzvedību.[6] Argentīnai šajā periodā bija paredzēta pārbaudes spēle 15. decembrī ar Čehijas izlasi, bet tā tika atcelta.

2010. gada jūnijā Pasaules kausa finālturnīru Argentīna uzsāka ar 1:0 uzvaru pret Nigēriju, pēc tam sagraujot Dienvidkoreju ar 4:1, hettriku gūstot Gonzalo Igainam.[7][8] Grupu turnīra pēdējā spēlē Argentīna ar 2:0 pārspēja Grieķiju, uzvarot grupā un iekļūstot otrajā kārtā, kur pretī stājās Meksika.[9] Pēc uzvaras ar 3:1 pret Meksiku, Argentānas nākamie pretinieki bija Vācija. Šajā ceturtdaļfinālā spēlē, ar 4:0 pārāka bija Vācija un Argentīna izstājās no turnīra.[10] Argentīnai beigu vērtējumā tika piešķirta piektā vieta turnīrā. Pēc zaudējuma Vācijai Maradona atzina, ka viņš vēl pārdomā savu nākotni galvenā trenera amatā, "Es varu aiziet no izlases jau rīt", viņš teica.[11] 2010. gada 15. jūlijā Argentīnas Futbola asociācija paziņoja, ka Maradonam tiks piedāvāts jauns četru gadu līgums līdz 2014. gada finālturnīram Brazīlijā,[12] tomēr 27. jūlijā AFA paziņoja, ka tās valde vienbalsīgi nolēmusi nepagarināt līgumu.[13] Pēc tam, 29. jūlijā, Maradona paziņoja, ka AFA prezidents Hulio Grondona un nacionālo izlašu direktors Karloss Bilardo viņam "melojuši" un "nodevuši" un sekojoši atlaiduši viņu no amata. Apgalvojot, ka "viņi vēlējās, lai es turpinu, bet septiņiem no maniem asistentiem būtu jāaiziet, ja viņš man to pateica, tas nozīmēja, ka viņš nevēlējās, lai es turpinu".[14]

Karjeras statistika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Klubu statistika Līga Kauss Kontinentāls Kopā
SezonaKlubsLīga SpēlesVārtiSpēlesVārti SpēlesVārti SpēlesVārti
Argentīna LīgaCup Dienvidamerika Kopā
1976 Argentinos Juniors Primera División 11 2 — — 11 2
1977 49 19 — — 49 19
1978 35 25 — — 35 25
1979 27 26 — — 27 26
1980 45 43 — — 45 43
1981 Boca Juniors 40 28 — — 40 28
Spānija LīgaKaraļa kauss UEFA Kopā
1982—83 Barcelona La Liga 20 11 11 7 4 5 35 23
1983—84 16 11 4 1 3 3 23 15
Itālija LīgaCoppa Italia UEFA Kopā
1984—85 Napoli Serie A 30 14 6 3 — 36 17
1985—86 29 11 2 2 — 31 13
1986—87 29 10 10 7 2 0 41 17
1987—88 28 15 9 6 2 0 39 21
1988—89 26 9 12 7 12 3 50 19
1989—90 28 16 3 2 5 0 36 18
1990—91 18 6 3 2 4 2 25 10
Spānija LīgaKaraļa kauss UEFA Kopā
1992—93 Sevilla La Liga 26 5 3 3 — 29 8
Argentīna LīgaCup Dienvidamerika Kopā
1993—94 Newell's Old Boys Primera División 7 0 — — 7 0
1995—96 Boca Juniors 11 3 — — 11 3
1996—97 13 2 — — 13 2
1997—98 6 2 — — 6 2
Kopā Argentīna 244 150 — — 244 150
Spānija 62 27 18 7 7 8 87 46
Itālija 188 81 45 29 25 5 258 115
Karjerā kopā 494 258 63 36 32 13 589 311

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ CNNSI – "Split decision: Pelé, Maradona each win FIFA century awards after feud" Arhivēts 2009. gada 1. septembrī, Wayback Machine vietnē. Last retrieved May 30, 2006
  2. ↑ «Scotland 0-1 Argentina». BBC Sport. 2008-11-19. Skatīts: 2010-07-07.
  3. ↑ «Last-gasp Palermo wins it in the rain». ESPN. 2009-10-10. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-10-23. Skatīts: 2009-10-15.
  4. ↑ «Late winner puts Argentina in World Cup finals». CNN. 2009-10-14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-10-15. Skatīts: 2009-10-15.
  5. ↑ World Cup 2010. «Diego Maradona Tells Press To ‘Suck It’ After Argentina Triumph Over Uruguay». Goal.com, 2009-10-15. Skatīts: 2010-06-12.
  6. ↑ «Maradona hit with two-month ban». London : BBC Sport. 2009. gada 15. novembris. Skatīts: 2009-11-15.
  7. ↑ «Argentina 1–0 Nigeria». BBC Sport. 2010-06-12. Skatīts: 2010-06-17.
  8. ↑ «Argentina 4–1 South Korea». BBC Sport. 2010-06-17. Skatīts: 2010-06-17.
  9. ↑ «Maradona's men in top spot». ESPN Soccernet. 2009-06-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-12-04. Skatīts: 2010-06-23.
  10. ↑ Jeré Longman. «Germany Shows Its Strength». New York Times, 2010-06-03. Skatīts: 2010-06-04.
  11. ↑ «Sad Maradona considers quitting». BBC Sport. 2010-07-04. Skatīts: 2010-07-15.
  12. ↑ «Argentina to offer Diego Maradona new four-year deal». BBC Sport. 2010-07-15. Skatīts: 2010-07-15.
  13. ↑ «Diego Maradona departs as manager of Argentina». The Guardian (London). 2010-07-27. Skatīts: 2010-07-27.
  14. ↑ «'Betrayed' Maradona lashes out at AFA». ESPN Soccernet. 2010-07-29. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-08-03. Skatīts: 2010-07-29.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
UEFA
CONMEBOL
CAF
CONCACAF
AFC
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Djego_Maradona&oldid=4160893"