Dobšina
| Dobšina Dobšiná | ||
|---|---|---|
 Dobšinas rātsnams | ||
| ||
  Dobšina | ||
| Koordinātas: 48°49′15″N 20°21′53″E / 48.82083°N 20.36472°EKoordinātas: 48°49′15″N 20°21′53″E / 48.82083°N 20.36472°E | ||
| Valsts |
 Slovākija | |
| Apgabals | Košices apgabals | |
| Apriņķis | Rožņavas apriņķis | |
| Pilsētas tiesības | 14. gadsimta beigas | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 82,73 km2 | |
| Augstums | 463 m | |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
| • kopā | 5 102 | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa | http://www.dobsina.sk/ | |
 Dobšina Vikikrātuvē | ||
Dobšina (slovāku: Dobšiná) ir pilsēta Slovākijā, Slovākijas Rūdu kalnos, Košices apgabala Rožņavas apriņķī pie Slanas upes.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilsēta rakstos pirmoreiz minēta 1326. gadā, un to kā kalnraču pilsētu dibinājuši Karpatu vācieši. Tās apkārtnē ieguva zeltu, sudrabu, niķeli un citus izrakteņus. Pilsētas vāciešu kopiena eksistēja līdz Otrajam pasaules karam, kad tā tika padzīta vai nogalināta. Tāpat kā visa Slovākija, gadsimtiem bijusi Ungārijas sastāvā. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. No 1993. gada - Slovākijā.
Tūrisms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uz ziemeļrietumiem no pilsētas atrodas Dobšinas ledus ala, kas iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc etniskā sastāva pilsētas iedzīvotāju ir slovāki (88,58 %) un čigāni (9,01 %). Pēc reliģiskās pārliecības: katoļi (35,23 %), nereliģiozi (33,58 %), luterāņi (25,25 %).
No 1808. līdz 1810. gadam Dobšinā dzīvoja slovāku kultūras darbinieks Pavels Jozefs Šafāriks.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dobšina.- Dobšinas ledus ala (angliski)
 | Šis ar Slovākiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |