Dons Kihots

Vikipēdijas lapa
Atjautīgais idalgo Lamančas
Dons Kihots

Romāna titullapa
Autors Migels de Servantess
Oriģinālais nosaukums El ingenioso hidalgo don Quijote de la Mancha
Valsts Spānijas impērija
Valoda spāņu valodā
Žanrs romāns
Izdevējs Fransisko de Robless (Francisco de Robles)
Izdota 1605. gads (1. daļa)
1615. gads (2. daļa)
Izdota latviski 1921./1922. gadā Ādolfa Ersa tulkojums[1]

“Atjautīgais idalgo Lamančas Dons Kihots” (spāņu: El ingenioso hidalgo don Quijote de la Mancha), zināms vienkārši kā “Dons Kihots” (Don Quixote), ir spāņu rakstnieka Migela de Servantesa 1605. un 1615. gadā izdots romāns divās daļās. Tas ir stāsts par ekscentrisku idalgo Alonso Kihano (Alonso Quixano). Salasījies bruņinieku stāstus, viņš nolemj par tādu kļūt. Viņš pieņem sev vārdu Lamančas dons Kihots (Don Quixote de la Mancha) un uzsāk klejojumus apkārt, lai cīnītos par taisnīgumu pasaulē. Par viņa ieroču nesēju kļūst vienkāršs zemnieks Sančo Pansa. Vēl romānā tiek stāstīts par dona Kihota uzticamo zirgu Rosinanti un iemīļotu sievieti Tobosas Dulsineju. "Donu Kihotu" ir pieņemts uzskatīt par pirmo moderno romānu literatūras vēsturē.[1] Grāmatas otrā daļa ir pretstats pirmajai daļai.[2]

Saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā grāmata[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā grāmata sākas kādā Lamančas ciemā, Spānijas impērijā, kura nosaukumu grāmatas autoram nav labpaticies atcerēties. Šajā ciemā dzīvoja gandrīz 50 gadus vecs idalgo Alonso Kihano, un, ietekmējoties no bruņinieku stāstiem, pats nolemj kļūt par bruņinieku, lai iznīcinātu jebkuru netaisnību, cīnīties pret visādiem negadījumiem un briesmām un tā iegūtu savam vārdam mūžīgu slavu. Viņš pieņem sev vārdu dons Kihots. Viņš nospodrināja savu senču bruņas, bet nebija bruņucepures, tāpēc to izgatavoja no vecas ķiveres, pieliekot tai priekšā no kartona izgatavotu bruņucepures sejas aizlaidni. Pēc tam dons Kihots savam kleperim centās izdomāt dižciltīgu vārdu, rezultātā nosaucot par Rosinanti (burtiski zirga vārds nozīmē — “iepriekš bijis kleperis”). Vēl pēc dona Kihota domām, katram bruņiniekam ir vajadzīga arī dāma, ko mīlēt. Šai lomai viņš izvēlējās zemnieku meiteni no tuvējās pilsētas, nosaucot viņu par Tobosas Dulsineju. Viņas vārdā dons Kihots dodas pildīt varoņdarbus. Vispirms viņš ierodas iebraucamā vietā, kuru iedomājas par pili un uzstāj, lai iebraucamās vietas saimnieks viņu ieceļ bruņinieku kārtā. Saimnieks to izdara, un dons Kihots nolemj atgriezties mājās, lai apgādātu sevi ar visu vajadzīgo un atrastu ieroču nesēju. Par ieroču nesēju kļūst zemnieks Sančo Pansa, kuram viņš apsola salu, pār kuru kādu dienu varēs valdīt.

Otrā grāmata[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviskie tulkojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

„Dons Kihots” latviski ir tulkots četrreiz. Pirmais latviskais tulkojums ar nosaukumu "Lamančas Don-Kichots, asprātīgais un daudz piedzīvojušais hidalgo" iznāca apgādā "Vaiņags" 1921./1922. gadā Ādolfa Ersa tulkojumā. 1932. gadā izdeva romāna saīsināto versiju jaunatnei Ernesta Birznieka-Upīša tulkojumā. Tieši no spāņu valodas „Donu Kihotu” tulkoja Konstantīns Raudive (pirmais izdevums 1937. –1938. gadā, atkārtoti 2006. gadā) un Mirdza Ķempe (pirmais izdevums 1956. gadā, atkārtoti izdots 1978.–1979. gadā).[3]

Ilustrācijas (1908)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Valdis Ābols. «Katram savs dons Kihots». Diena, 2005. gada 16. jūlijs. Skatīts: 2016. gada 15. oktobrī.
  2. «Lamančas atjautīgais idalgo dons Kihots». TVNET/Jumava. 2006. gada 4. janvārī. Skatīts: 2016. gada 15. oktobrī.
  3. ELĪNA SKUJIŅA. PIKARESKAIS ROMĀNS UN TĀ ELEMENTI LATVIEŠU ROMĀNISTIKĀ. PROMOCIJAS DARBS (2013)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]