Dzīves un Ģimenes koalīcija
 | Šajā rakstā nav ievēroti latviešu valodā pieņemtie citvalodu īpašvārdu atveidošanas principi. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, atveidojot īpašvārdus pēc atveidošanas principiem. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
| Dzīves un Ģimenes koalīcija | |
|---|---|
| Vadītājs | Alain Escada |
| Dibināta | 2016. gadā |
| Galvenā mītne | Av Wielemans Ceuppens 56, 1190 Forest, Brisele, Beļģija[1] |
| Eiroparlaments |
0 / 8 |
| Mājaslapa | |
|
www | |
Dzīves un Ģimenes koalīcija[2] ir Eiropas savienības partija.
Partijas viedokļi ir īpaši pret abortu un par "tradicionālām ģimenes vērtībām", piemēram pret homoseksuālismu. DGK par 2017 ir pieprasījusi un saņēmusi eiropas parlamenta oficiālu atzīšanu un saistīts ar to, partijas finansēšanu.[3]Partija saņem 299 000 € Eiropas Parlamenta subsīdiju, un partijas fonds "Fondation Pegasus" 190 000 €.[4][5]
DGK virzītājspēks ir Francijas organizāciju Civitas. Civitas strādā kā partiju kopš aprīļa 2016.[6] Civitas ir katoļu-konservatīva[7][8], nacionālistiska[9] un galēja labēja partija[10][11][12][13], un cieši saistīta ar Pijs X biedrību. DGK partijas priekšsēdētājs ir Beļģis Alain Escada , vienlaicīgi Civitas partijas priekšsēdētājs. DGK līdzdibinātājs ir Civitas loceklis François-Xavier Peron.
Biedri:[14]
- Mihails Zemļinskis, Latvijas Saeimas deputāts (Saskaņa)
- Martina Schenk, Austrijas parlamenta deputāts (Team Stronach), eiroskeptiska konservatīva partija)
- Christos Rigas, Grieķijas reģionālā parlamenta deputāts ("Zelta rītausma", neonacistu partija)
- Daniela Ruffino, Itālijas Pjemontas reģionālā parlamenta deputāte (Forza Italia)
- Petras Gražulis, Lietuvas parlamenta deputāts (Kārtība un taisnīgums)
- Robert Artur Winnicki, Polijas parlamenta deputāts (eiroskeptiska galēja labēja partija)
- Martin Beluský, Slovākijas parlamenta deputāts (Kotleba eiroskeptiska galēja labēja partija)
- Ángel Sainz Ruiz, Spānijas Kantabrijas reģionālā parlamenta deputāts
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ http://www.ejustice.just.fgov.be/tsv_pdf/2016/09/23/16131903.pdf
- ↑ «Dzīves un Ģimenes koalīcija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 2. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 1. aprīlī.
- ↑ «European Parliament tightens UKIP purse strings». 2016. gada 13. dec.
- ↑ . De Standaard. 2017. http://www.standaard.be/cnt/dmf20170331_02811031. Atjaunināts: 2017. gada 1. aprīlī.
- ↑ . Le Monde. 2017. http://www.lemonde.fr/politique/article/2017/02/25/le-parlement-europeen-tiroir-caisse-de-l-extreme-droite_5085395_823448.html. Atjaunināts: 2017. gada 1. aprīlī.
- ↑ «Et maintenant, les cathos radicaux ont leur parti !». leparisien.fr. 2016. gada 28. jūn.
- ↑ «L'institut Civitas va porter plainte contre les Femen» [Institut Civitas to sue feminists]. Libération (franču). 2012-11-20. Skatīts: 2015-11-03.
- ↑ «Manif pour tous, Civitas, Printemps français... la nébuleuse des anti-mariage gay» [Manifesto for all, Civitas, French Spring... organising against gay marriage]. L’Express (franču). 2013-04-16. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-12-15. Skatīts: 2015-11-03.
- ↑ Étienne Pinte, Jacques Turck. Extrême droite: Pourquoi les chrétiens ne peuvent pas se taire [Extreme Right: Why Christians Cannot Remain Silent] (franču). Éditions de l'Atelier, 2012. 10. lpp. Skatīts: 2015. gada 3. novembris.
- ↑ «Violences de l'extrême droite: les appels à la dissolution de Civitas se multiplient» [Violence by the Extreme Right: Calls to ban Civitas snowball]. Le Point (franču). 2012-11-19. Skatīts: 2015-11-03.
- ↑ «Civitas, à l’extrême-droite de Dieu» [Civitas, at the Extreme Right hand of God]. Paris Match (franču). 2012-11-22. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-04-26. Skatīts: 2015-11-03.
- ↑ Jacques Leclercq. De la droite décomplexée à la droite subversive. Dictionnaire 2010-2012 [From the right of assembly to the right of subversion. Dictionary 2010-2012] (franču). Paris : L'Harmattan, 2012. 176 et seq. lpp. Skatīts: 2015. gada 3. novembris.
- ↑ René Terrier. Pourquoi je ne suis plus catholique [Why I am no longer Catholic] (franču). Brogny, 2012. 259. lpp. Skatīts: 2015. gada 3. novembris.
- ↑ «Arhivēta kopija». askeurope.org. Eiropas Savienība. 2017. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. februārī. Skatīts: 2017. gada 1. aprīlī.