Saskaņa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Saskaņa
Vadītājs Nils Ušakovs
Dibināta 2010. gadā
Veidojusies no TSP
Jaunais Centrs
SDP
Daugavpils pilsētas partija
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Ideoloģija Sociāldemokrātija
Eiropas filiāles Eiropas Sociāldemokrātiskā partija (biedrs)
Eiropas Parlamenta grupa Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse
Oficiālās krāsas Sarkans, balts
12. Saeima
23 / 100
Eiroparlaments
1 / 8
Ministru kabinets
0 / 14
Rīgas dome
21 / 60
Mājaslapa
www.saskana.info

Saskaņa ir sociāldemokrātiska[nepieciešama atsauce] Latvijas politiskā partija, kas tika izveidota 2010. gadā, apvienojoties Tautas saskaņas partijai, partijai "Jaunais Centrs" un Sociāldemokrātiskajai partijai. 2011. gada janvārī tika apstiprināts lēmums par Daugavpils pilsētas partijas saplūšanu ar partiju "Saskaņa".[1] Partija ietilpst apvienībā "Saskaņas Centrs".

Partijas līderi ir pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un apvienības "Saskaņas Centrs" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kas ir arī partijas Ministru prezidenta amata kandidāts.

2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās un 12. Saeimas vēlēšanās partija "Saskaņa" piedalījās atsevišķi no apvienības "Saskaņas Centrs".

2017. gada 24. novembrī partija ir uzņemta par pilntiesīgu Eiropas Sociāldemokrātiskās partijas locekli.

Ārzemju sadarbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2009. gada 21. novembrī "Saskaņas Centra" Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs Sanktpēterburgā pēc Krievijas varas partijas "Vienotā Krievija" kongresa parakstīja sadarbības līgumu starp abām partijām.[2] 2011. gada 20. maijā pēc otrā Ķīnas-Eiropas politisko partiju foruma Urbanovičs parakstīja memorandu par "Saskaņas Centra" sadarbību ar Ķīnas komunistisko partiju.[3][4][5]

2017. gada 24. jūlijā "Saskaņas" politiķis Ivars Zariņš izteicās, ka "Saskaņas" sadarbības līgums ar "Vienoto Krieviju" latviešiem pašlaik esot 2. svarīgākais līgums pēc NATO līguma, jo nodrošinot stabilitāti valstī un novēršot pārējo krievisko politisko spēku radikalizēšanos.[6][7][8] 2017. gada 9. oktobrī intervijā "Saskaņas Centra" vadītājs Nils Ušakovs atklāja, ka 2015. gadā, pievienojoties Eiropas Sociālistu partijai, "Saskaņas Centra" sadarbības līgums ar "Vienoto Krieviju" vairs nav spēkā, jo Eiropas Sociālistu partija attiecības ar trešajām pusēm tradicionāli veidojot centralizēti.[9][10][11][12]

Tomēr, kā vēlāk intervijā norādīja Urbanovičs, "Saskaņas Centra" sadarbības līgums ar Ķīnas Komunistisko partiju pēc Eiropas Sociālistu partijas vadītāju ieteikuma lauzts netika.[13] Analītiskais žurnālists Māris Zanders un politologs Juris Rozenvalds šādu nevienlīdzīgu pieeju un paziņojumu par līguma laušanu tikai ar "Vienoto Krieviju" vērtēja kā formālu un saistīja ar "Saskaņas Centra" centieniem nākamajā Saeimā nokļūt koalīcijā.[14] Līdzīgu viedokli pauda arī no "Saskaņas" ievēlētais Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins, kurš līguma laušanu kritizēja kā piekāpību.[15][16][17]

Dalība Saeimas vēlēšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti (no 100) Piezīmes
2010. 10. Saeimas vēlēšanas 26,04
24 / 100
Saskaņas Centra saraksts ieguva 29 vietas, no kurām 4 ieguva LSP un 1 — DPP
2011. 11. Saeimas vēlēšanas 28,37
28 / 100
Saskaņas Centra saraksts ieguva 31 vietu, no kurām 3 ieguva LSP
2014. 12. Saeimas vēlēšanas 23
21 / 100
Saskaņas saraksts ieguva 24 vietas, no kurām 2 ieguva LSP pārstāvji un vienu GKR pārstāvis

"Saskaņai" 12. Saeimā ir vislielākā frakcija ar 24 deputātiem. Deputāti pārstāv Saeimas Ārlietu komisiju, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, Nacionālās drošības komisiju, Juridisko komisiju un citas. "Saskaņu" Saeimā pārstāv Jānis Urbanovičs (Saeimas frakcijas priekšsēdētājs), Valērijs Agešins (frakcijas priekšsēdētāja biedrs), Artūrs Rubiks (frakcijas priekšsēdētāja biedrs), Andrejs Klementjevs, Zenta Tretjaka[18], Vitālijs Orlovs, Sergejs Dolgopolovs, Andrejs Elksniņš, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Ņikita Ņikiforovs, Ivars Zariņš, Jānis Tutins, Mihails Zemļinskis, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Zujevs (ieņēma Regīnas Ločmeles-Luņovas, kas nolika mandātu, vietu), Jūlija Stepaņenko, Sergejs Mirskis, Sergejs Potapkins, Igors Pimenovs, Ivans Ribakovs, Jānis Ādamsons, Vladimirs Nikonovs, Raimonds Rubiks.

Pārstāvniecība Latvijas pilsētās un reģionos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Saskaņai" ir teritoriālās nodaļas 57 Latvijas pašvaldībās. Teritoriālās nodaļas strādā pie jaunu partijas biedru piesaistes un tajās var pieteikties dalībai partijā. Kopumā 64 deputāti ir ievēlēti 44 pašvaldībās. Partijas deputāti ir koalīcijā 13 Latvijas novados: Aglonas, Balvu, Dagdas, Rēzeknes, Viļakas, Viļānu, Babītes, Garkalnes, Ogres, Olaines, Iecavas, Krustpils un Ozolnieku novados, bet vēl 26 novados deputāti ir opozīcijā. Četrās no lielākajām Latvijas pilsētām - Rīgā, Jūrmalā, Rēzeknē un Jēkabpilī - "Saskaņas" deputāti ir koalīcijā, bet vēl trijās pilsētās - Daugavpilī, Liepājā un Jelgavā - opozīcijā.

Rīgas domē "Saskaņu" pārstāv 22 deputāti[19]: Nils Ušakovs (Rīgas mērs), Anna Vladova (frakcijas priekšsēdētāja), Mihails Kameņeckis (frakcijas priekšsēdētājas vietnieks), Andrejs Kozlovs, Andrejs Kameņeckis, Aleksejs Roslikovs, Baiba Rozentāle, Maksims Tolstojs, Jefimijs Klementjevs, Jānis Ločmelis, Igors Kuzmuks, Igors Solovjovs, Olga Veidiņa, Regīna Ločmele-Luņova, Genādijs Sevastjanovs, Sandris Bergmanis, Vitālijs Dubovs, Vadims Baraņņiks, Vadims Faļkovs, Valērijs Petrovs, Viktors Paškovs un Vladimirs Frolovs.

Rēzeknes domē partiju pārstāv 7 deputāti[20]: Aleksandrs Bartaševičs (Rēzeknes mērs), Andrejs Rešetņikovs, Aleksejs Stecs, Vladimirs Bogdanovs, Aleksandrs Irišins, Jānis Krišāns un Lidija Ostapceva.

Daugavpils domē ir 5 "Saskaņas" deputāti[21]: Andrejs Elksniņš, Anatolijs Gržibovskis, Marjana Ivanova-Jevsejeva, Valērijs Kononovs un Mihails Lavrenovs.

Liepājas domē partiju pārstāv 4 deputāti[22]: Valērijs Agešins, Helēna Geriloviča, Pāvels Sereda un Ludmila Rjazanova.

Jūrmalas domē ir 3 "Saskaņas" pārstāvji[23]: Boriss Doņņikovs, Karina Siņkeviča un Larisa Loskutova.

Jelgavas domē partiju pārstāv 3 deputāti[24]: Ivars Jakovels, Valentīns Grigorjevs un Sergejs Stoļarovs.

Jēkabpils domē "Saskaņu" pārstāv Andris Rutko un Broņislavs Ivanovskis.

Sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partija "Saskaņa" laika gaitā ir parakstījusi vairākas vienošanās ar dažādu nozaru asociācijām un arodbiedrībām, lai pilnvērtīgi pārstāvētu nozaru darbinieku intereses. Vienošanās par sadarbību ir noslēgtas ar:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Daugavpils partija iekļaujas 'Saskaņā'; SC veidos divi spēki
  2. «SC sadarbosies ar Krievijas valdošo partiju «Vienotā Krievija»u». Apollo. 2009. gada 23. novembris. Skatīts: 2014. gada 13. februārī.
  3. «Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju». Diena. 2011. gada 20. maijs. Skatīts: 2014. gada 13. februārī.
  4. «Urbanovičs paraksta 'Saskaņas' un Ķīnas komunistiskās partijas sadarbības memorandu». Delfi. 2011. gada 20. maijs. Skatīts: 2014. gada 13. februārī.
  5. «Urbanovičs parakstījis memorandu ar Ķīnas komunistisko partiju». tvnet.lv. 2011. gada 20. maijs. Skatīts: 2014. gada 13. februārī.
  6. «Zariņš no "Saskaņas" paziņo: līgums ar Putina partiju latviešiem pašlaik ir 2. svarīgākais pēc līguma ar NATO». kasjauns.lv. 2017. gada 24. jūlijs. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  7. ««Saskaņas» politiķis: Latviešiem līgums ar partiju «Vienotā Krievija» ir pats svarīgākais pēc NATO līguma». tvnet.lv. 2017. gada 25. jūlijs. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  8. «Saskaņa: Līgums ar “Vienoto Krieviju” Latvijai svarīgākais pēc NATO līguma». Latvijas Avīze. 2017. gada 25. jūlijs. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  9. «Ušakovs: «Saskaņas» līgums ar «Vienoto Krieviju» vairs nav aktuāls». Lsm.lv. 2017. gada 9. oktobris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  10. ««Saskaņas» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā». Apollo. 2017. gada 9. oktobris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  11. ««Saskaņai» sadarbības līgums ar Putina partiju «Vienotā Krievija» vairs nav spēkā». tvnet.lv. 2017. gada 9. oktobris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  12. Jānis Zariņš. «Partijas “Saskaņa” līderi paziņo, ka lauzuši līgumu ar Putina partiju “Vienotā Krievija”». skaties.lv, 2017. gada 9. oktobris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  13. ««Saskaņa» nelauzīs līgumu ar Ķīnas Komunistisko partiju». Rīta intervija. Latvijas Radio 1. Lsm.lv. 2017. gada 12. oktobris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  14. Madara Frīdrihsone. «Ušakova paziņojumu par līgumattiecību saraušanu ar «Vienoto Krieviju» vērtē kā formālu». Pusdiena. Latvijas Radio 1. Lsm.lv, 2017. gada 12. oktobris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  15. «Mamikins par lēmumu lauzt līgumu ar Vienoto Krieviju: Nil, tev nav taisnība». Diena. 2017. gada 10. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  16. «Mamikins: Līgums ar «Vienotā Krievija» tika lauzts ar mērķi partijai kļūt pieņemamai Latvijas valdošajiem». tvnet.lv. 2017. gada 10. oktobris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  17. «Mamikinam sava versija, kāpēc lauzts līgums ar Putina partiju». Latvijas Avīze. 2017. gada 10. oktobris. Skatīts: 2017. gada 12. novembrī.
  18. Zenta Tretjaka latvijaslaudis.lv
  19. «Rīgas pašvaldības portāls». Riga.lv. 2011-05-18. Skatīts: 2015-11-02.
  20. «Domes deputāti». Rezekne.Lv. Skatīts: 2015-11-02.
  21. Daugavpils pilsētas dome. «Daugavpils». Daugavpils.lv. Skatīts: 2015-11-02.
  22. . cvk.lv. 2017-06-03 http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=xM59mrsrMqVJ3DCrDyMWvw%3D%3D&locationId=NnGEGaGW2UM1ajylM1RJog%3D%3D;. Skatīts: 2017-06-03. Tukšs vai neesošs |title=
  23. «Deputāti |». Jurmala.lv. 1956-09-14. Skatīts: 2015-11-02.
  24. «Jelgava - pilsēta izaugsmei! / Pašvaldība / Ziņas par iestādi / Deputāti». Jelgava.lv. Skatīts: 2015-11-02.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]