Dzidra Ritenberga
Dzidra Ritenberga | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|
Dzimusi |
1928. gada 29. augustā Dundagas pagasts, Latvija | |||||
Mirusi |
2003. gada 9. martā (74 gadu vecumā) Rīga, Latvija | |||||
Nodarbošanās | Aktrise, režisore | |||||
Darbības gadi | 1948—1990 | |||||
Dzīvesbiedrs | Jevgēņijs Urbanskis | |||||
Apbalvojumi
|
Dzidra Ritenberga (dzimusi 1928. gada 29. augustā Dundagas pagasta Mežildzeres "Mazpaņos", mirusi 2003. gada 9. martā Rīgā, apglabāta Rīgas Meža kapos)[1] bija latviešu aktrise un režisore.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1948. gadā beigusi Drāmas teātra studiju, 1974. gadā — Latvijas Valsts konservatorijas Režisoru nodaļu.[2] 1948. gadā D. Ritenberga uzsāka aktrises karjeru Liepājas teātrī, kur tēloja tādās izrādēs kā "Liela brēka, maza vilna" (Viljams Šekspīrs, 1950) un "Skroderdienas Silmačos" (Rūdolfs Blaumanis, 1956).[2] 1957. gadā pārgāja uz Rīgas Krievu drāmas teātri, vēl laikā no 1962. līdz 1975. gadam viņa bija K. Staņislavska Maskavas drāmas teātra aktrise.[2] Tāpat tēlojusi kino, tai skaitā filmās "Pēc vētras" (1955), "Malva" (1956; titulloma), "Mans draugs — nenopietns cilvēks" (1975), "Ilgais ceļš kāpās" (1981).[2] Par lomu filmā "Malva" 1957. gadā saņēma Venēcijas kinofestivāla Volpi kausu.[3] Laikā no 1975. līdz 1990. gadam D. Ritenberga bija Rīgas Kinostudijas režisore.[2] Debitēja ar filmu "Šīs bīstamās balkona durvis".
1958. gadā kļuva par Latvijas Kinosavienības biedri, 1960. gadā — Latvijas PSR Nopelniem bagāto skatuves mākslinieci.[2] No 1966. gada Komunistiskās partijas biedre.
Precējusies ar krievu aktieri Jevgēņiju Urbanski (1932—1965), meita Jevgēņija.
Filmogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Režisore
- 1976 - Šīs bīstamās balkona durvis
- 1979 - Trīs minūšu lidojums
- 1980 - Vakara variants
- 1982 - Pats garākais salmiņš
- 1985 - Svešs gadījums
- 1986 - Pēdējā reportāža
- 1988 - Māja bez izejas
- 1990 - Valsis mūža garumā
Lomās
- 1956 - Pēc vētras - Milda
- 1956 - Cēloņi un sekas — Apmaņa kundze
- 1959 - Atbalss - Aija
- 1960 - Tava laime - Velta Roze
- 1967 - Cīruļi atlaižas pirmie - Kurzemniece
- 1969 - Trīskārtējā pārbaude - sieviešu izlūkskolas priekšniece
- 1971 - Kara ceļa mantinieki - Vīnupe
- 1972 - Lielais dzintars - Sirēna
- 1974 - Dunduriņš - Mikulānu Elza
- 1974 - Uzbrukums slepenpolicijai - epizodē
- 1975 - Mans draugs — nenopietns cilvēks - Mirdza
- 1975 - Paradīzes atslēgas - Nasonova sieva
- 1976 - Meistars - epizodē
- 1977 - Atspulgs ūdenī - sekretāre
- 1977 - Kļūstiet mana sievasmāte! - epizodē
- 1981 - Ilgais ceļš kāpās - Erna
- 1981 - Atcerēties vai aizmirst - Bārupe
- 1982 - Bagātais brālis, nabagais brālis - Lūcijas kundze (Lietuvas kinostudija)
- 1983 - Dārzs ar spoku - Robertsone
- 1984 - Durvis, kas tev atvērtas - Elma Eipure
- 1987 - Ja mēs visu to pārcietīsim - Meijera kundze
- 1987 - Apstākļu sakritība - profesore
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Mirusi aktrise un režisore Dzidra Ritenberga». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 12. jūlijā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 1001. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
- ↑ «Skaista, talantīga un mērķtiecīga». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 12. jūlijā.
Šī aktiera biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šī režisora biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
- Nepabeigti raksti par aktieriem
- Nepabeigti raksti par režisoriem
- Nepabeigti raksti par Latvijas cilvēkiem
- 1928. gadā dzimušie
- 2003. gadā mirušie
- Talsu novadā dzimušie
- Latviešu kinoaktieri
- Latvijas kinoaktieri
- Latviešu teātra aktieri
- Latviešu kinorežisori
- Latvijas PSR Nopelniem bagātie skatuves mākslinieki
- Rīgas Meža kapos apbedītie