Mans draugs — nenopietns cilvēks

Mans draugs — nenopietns cilvēks
Žanrs	Komiska melodrāma
Režisors	Jānis Streičs
Scenārija autors	Aleksandrs Gorohovs
Galvenajās; lomās	Jānis Paukštello; Gaļina Maculēviča; Jānis un Valdis Liepiņi; Dzidra Ritenberga; Aleksejs Mihailovs; Lilita Bērziņa; Ēvalds Valters; Oļģerts Dunkers; Voldemārs Lobiņš; Raimonds Auškāps;
Mūzika	Raimonds Pauls
Operators	Miks Zvirbulis
Studija	Rīgas Kinostudija
Izdošana	1975
Ilgums	87 minūtes
Valsts	Latvijas PSR
Valoda	latviešu
	IMDb profils

"Mans draugs — nenopietns cilvēks" ir 1975. gada latviešu padomju spēlfilma, komiska melodrāma, kas uzņemta Rīgas Kinostudijā. Filmas režisors ir Jānis Streičs. Filma uzņemta pēc "Goskino" un PSRS Rakstnieku savienības scenāriju konkursa par strādnieku tēmu godalgotā Aleksandra Gorohova scenārija "Katra rūpes" (krievu: "Заботы каждого")^[1]

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arvīds Lasmanis sava principiālā rakstura dēļ nestrādā ilgi vienā darba vietā. Sievu un divus bērnus vajag pabarot, tādēļ viņš iet piehaltūrēt par kapraci. Sievasmātes vīrs Ciekurs iekārto Arvīdu darbā pie sevis — siltumtrases celtniecībā, bet arī šeit viņa raksturs neļauj sastrādāties ar kolēģiem, viņš atsakās ierakt uzstādīšanai sagatavotās sarūsējušās caurules. Arvīda sievai Intai apnīk dzīvot komunālajā dzīvoklī, bet, lai iegūtu atsevišķu dzīvokli, vajag mācēt pielāgoties priekšniecībai.

Lomās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jānis Paukštello — Arvīds Lasmanis
Gaļina Maculēviča — Inta, Arvīda sieva
Jānis un Valdis Liepiņi — Lasmaņu bērni
Dzidra Ritenberga — Mirdza
Aleksejs Mihailovs — Ciekurs (ierunājis Uldis Pūcītis)
Lilita Bērziņa — Andersone
Ēvalds Valters — Čakāns
Eduards Pāvuls — kadru daļas vadītājs
Oļģerts Dunkers — Šefs
Voldemārs Lobiņš — Drūmais
Raimonds Auškāps — Jēkabsons
Boļeslavs Ružs — mācītājs
Irina Tomsone — lietišķā sieviete
Modris Resnais — kolhoza siržu lauzējs
Kārlis Pumpuriņš — kaimiņš
A. Dūda — sabiedriskā izvadītāja
N. Bergmane — čigānu meitene

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1976 - Latvijas Ļeņina komjaunatnes prēmija režisoram Jānim Streičam.
1977 - Vissavienības 4. strādnieku šķiras dzīvei un darbam veltīto filmu skatē Čeļabinskā speciālā balva un diploms par režiju.

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darba epizodes filmētas Daugavpilī, bet ģimenes ainas un Ciekura māja - Valmierā^[2]^[3].
Epizodē - komunālā dzīvokļa kaimiņš - svarcēlājs Kārlis Pumpuriņš.^[4]
Čakāna prototips - kokgriezējs Valters Hirte no Mazsalacas.^[5]