Dzilnas iezis
| Dzilnas iezis | |
|---|---|
 | |
| Ģeogrāfija | |
| Tuvākā pilsēta | Cēsis |
| Upe | Amata |
| Koordinātas | 57°13′31.8″N 25°10′18.3″E / 57.225500°N 25.171750°EKoordinātas: 57°13′31.8″N 25°10′18.3″E / 57.225500°N 25.171750°E |
| Vispārējā informācija | |
| Tips | Klints |
| Izmēri | |
| Augstums | 36,5—40 m |
| Garums | 300 m |
 Dzilnas iezis Vikikrātuvē | |
Dzilnas iezis ir četrpakāpju devona smilšakmens iezis Amatas kreisajā krastā, Cēsu novadā. Ieža kraujas augstums tiek lēsts ap 36,5–40 m, garums līdz 300 m.[1] Iezī norisinās visaktīvākie sāniskās erozijas un sufozijas procesi Latvijā[2], kuru dēļ Dzilnas ieža krasts atkāpjas par aptuveni 1 m gadā.[3] No ieža iztek vairāki avoti, kas veido ūdenskritumus un ziemā pat 10 m augstus leduskritumus. No avotu dzelžainā ūdens un māliem iezis daudzviet ir iekrāsojies sarkanā krāsā. Iezis ir redzams, ejot pa upes labajā krastā esošo ģeoloģisko taku gar Amatu.[4] Ziemā Dzilnas iezī kāpj alpīnisma entuziasti, kā arī dažkārt iezi apmeklē Austrumu filozofi un ekstrasensi, lai meditētu.[2]
Ieža pakāpes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzilnas iezim ir četras pakāpes:[2][4]
- 1. pakāpe ir noturīgs sarkanā māla slānis, kas 30 grādu leņķī sniedzas no ūdens līmeņa līdz aptuveni 7 metru augstumam.
- 2. pakāpe ir blokos sadalījusies smilšakmens siena, kas stiepjas no 7 līdz aptuveni 18 m augstumam.
- 3. pakāpe ir 30 grādus slīpa, 8 m augsta nogāze, kurā ir ieaudzis mežs. 1993. gada vasarā vētra nogāza šo mežu sešu hektāru platībā. Nākamajos gados Gaujas nacionālā parka uzraudzībā tika nozāģēti lauztie koki un tika iestādīts jauns mežs. Šajā mežā ir iespējams pārvietoties bez speciāla aprīkojuma, kā arī mežā sākas vairāki no avotu ūdenskritumiem.
- 4. pakāpe ir 10 m augsta baltā smilšakmens siena.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1930. gados notika ģeologa Kārļa Ašmaņa vadīta Gaujas pieteku krastu izpēte, kurā arī tika pētīti Amatas krastos esošie ieži, bet Dzilnas iezis Ašmaņa pētījumos nav pieminēts. Nosaukums "Dzilnas iezis" pirmo reizi tika pieminēts 1956. gadā R. Vētras veidotajā tūrisma ceļvedī "Sigulda". 1970. gadā Amatas krastu iedzīvotāju dzimtas pētīja rakstniece Melānija Vanaga un noskaidroja, ka ieža nosaukums nav sens, tā to esot saukuši tūristi un ekskursanti un nosaukums esot laika gaitā iegājies. 1970. gados notika straujākā ieža erozija, tajā bieži notika nobrukumi.[2]
Latvijas dabas pētnieks Guntis Eniņš izvirza teoriju, ka iezis ir izveidojies Otrā pasaules kara laikā un pirmajos gados pēc kara, izskaidrojot, kādēļ Ašmaņa pētījumos nefigurē ieža nosaukums.[2]
Pilnīgs ziņu trūkums par iezi pirms 1956. gada un mežonīgā ieža brīnumaini ātrā sabrukšana mani iedrošina atkal virzīt pārsteidzošu teoriju — ļoti iespējams, ka Dzilnas ieža Latvijas laikā vēl nebija vai arī tas bijis visai niecīgs.
— Guntis Eniņš, grāmata "Nezināmā Latvija"
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Dzilnas ieža lapa dziedava.lv
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Guntis Eniņš. Nezināmā Latvija. Rīga : Lauku Avīze, 2015. 152.—157. lpp. ISBN 978-9934-15-079-1.
- ↑ Vietas.lv objekts: Dzilnas iezis
- ↑ 4,0 4,1 Enter Gauja objekts: Dzilnas iezis