Eduards Saliņš

Eduards Saliņš;
Personīgā informācija
Dzimis	1894. gadā ; Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1938. gada 26. augustā; Komunarka (poligons), Maskavas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Krievija)
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	valsts drošības vecākais majors (1935)
Valsts	KSFPR; PSRS;
Struktūra	Sarkanā armija; čeka—GPU—OGPU—NKVD

Eduards Saliņš (krievu: Эдуард Петрович Салынь; 1894—1938) bija latviešu strēlnieks, padomju valsts drošības iestāžu darbinieks.

Dzīvesgājums

Piedzima 1894. gadā kalpa ģimenē, Vidzemes guberņā. Pabeidza pagastskolu, pēc tam draudzesskolu (1906) Valmieras apriņķī. Strādāja par ganu (1906—1908) un kalpu (1908—1910) muižā, pēc tam par mācekli pārdotavā Rīgā (1910—1913), tad līdz 1915. gadam — par algotu krāsotāju.

Krievijas Impērijas armijā no 1915. gada janvāra, dienēja 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljonā (pulkā), ievainots, sasniedza jaunākā virsnieka pakāpi. Pēc 1917. gada oktobra, atrodoties Vācijas ieņemtajā teritorijā, arestēts, izbēga.

Kopš 1918. gada dienēja Sarkanājā armijā, no aprīļa līdz novembrim — ierindnieks 9. latviešu strēlnieku padomju pulkā. No 1918. gada novembra līdz 1919. gada maijam bija Dikļu pagasta padomes priekšsēdētājs. Bataljona komandieris 17. strēlnieku divīzijas 540. pulkā no 1919. gada septembra līdz 1920. gada maijam. 1919. gada maijā iestājās KK(b)P.

Kopš 1919. gada maija dienēja Viskrievijas Ārkārtas komisijā (VĀK) un to aizstājušajās iestādēs:

piefrontes VĀK Īpašās nodaļas (ĪN) caurlaižu biroja nodaļas priekšnieka palīgs (V—VII 1919) un priekšnieks (VII—IX 1919),
VĀK ĪN pārvaldes komisārs (V 1920 — 1920),
VĀK ĪN apakšnodaļas pilnvarotais (1920 — I 1921),
VĀK ĪN 13. speciālās apakšnodaļas pr-ka palīgs (I 1921 — X 1921),
VĀK (Valsts Politiskā pārvalde, VPP, no 1922) ĪN speciālās apakšnodaļas pr-ks (X 1921 — VII 1922),
VPP ĪN pr-ka palīgs (līdz VII 1922),
VPP (Apvienotā valsts politiskā pārvalde, AVPP, no 1923) Pretizlūkošanas nodaļas pr-ka palīgs (VII 1922 — VII 1924),
AVPP Ļeņingradas kara apgabala (ĻKA) Pilnvarotās pārstāvniecības (PP) Robežapsardzības daļas pr-ks (VII 1924 — XI 1926),
AVPP ĻKA PP Robežsardzes un VPP karaspēka pārvaldes pr-ks (XI 1926 — I 1930),
AVPP ĻKA PP Pretizlūkošanas nodaļas pr-ks (līdz I 1930),
AVPP pilnvarotais pārstāvis Krimas ASP Republikā (I 1930 — VII 1934),
Iekšlietu Tautas komisariāta (IeTK) Krimas ASPR pārvaldes pr-ks (VII—XII 1934),
IeTK Omskas apgabala pārvaldes pr-ks (XII 1934 — VII 1937).^[1]

1937. gada 23. jūlijā atbrīvots no ieņemamās amatvietas un atsaukts IeTK rīcībā, 10. augustā arestēts.^[2] 1938. gada 26. augustā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda E. Saliņam nāvessodu par "dalību pretrevolucionārā nacionālistiski teroristiskā organizācijā", kurš izpildīts tajā pašā dienā. Reabilitēts 1958. gadā.^[3]

Apbalvojumi

nozīme "VĀK—AVPP goda darbinieks (V)"
Sarkanā Karoga ordenis (1927)
nozīme "Strādnieku un zemnieku milicijas goda darbinieks" (1932)
nozīme "VĀK—AVPP goda darbinieks (XV)" (1932)

1940. gadā PSRS Augstākās Padomes Prezidijs atņēma E. Saliņam Sarkanā Karoga ordeni.^[2]

Atsauces

↑ «Салынь Эдуард Петрович. Руководители территориальных органов НКВД СССР 10 июля 1934 г. – 26 февраля 1941 г.». Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939.
↑ ^2,0 ^2,1 «Салынь, Эдуард Петрович». Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939.
↑ «Салынь Эдуард Петрович (1894)». Открытый список.

[1] «Салынь Эдуард Петрович. Руководители территориальных органов НКВД СССР 10 июля 1934 г. – 26 февраля 1941 г.». Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939.

[:0-2] 2,0 ^2,1 «Салынь, Эдуард Петрович». Кадровый состав органов государственной безопасности СССР. 1935−1939.

[3] «Салынь Эдуард Петрович (1894)». Открытый список.

[1]

[2]

[3]