Edvards Budzka
| ||||||||||||
Edvards Budzka (baltkrievu: Эдвард (Эдзюк) Будзька (Буцька); dzimis 1882. gada 22. martā, miris 1958. gada 14. augustā) bija baltkrievu publicists, politiķis, dzejnieks un grāmatizdevējs. Lielu daļu no mūža nodzīvoja Latvijā.
Studējis Rīgas Politehniskajā institūtā, tomēr to nepabeidza. Pirms Pirmā pasaules kara dzīvoja Rīgā, kur darbojās baltkrievu kultūras dzīvē. No 1906. gada publicējās Viļņas baltkrievu avīzē "Naša niva" (Наша Ніва). Pēc Pirmā pasaules kara sākuma evakuējās uz Petrogradu, kur darbojās baltkrievu bēgļu organizācijās. No 1917. gada piedalījās vairākos kongresos, kas noveda pie Baltkrievijas Tautas republikas izveides. Lielās Baltkrievijas radas (Вялікая беларуская рада) Izpilkomitejas loceklis. Piedalījās baltkrievu skolu organizēšanā.
Starp pasaules kariem dzīvoja Rīgā, Daugavpilī un Kauņā, vēlāk pārcēlās uz Poliju. Otrā pasaules kara laikā skolotājs Baranavičos un Minskā. Pēc kara emigrācijā ASV.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Edvards Budzka.
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |