Pāriet uz saturu

Edvards Snoudens

Vikipēdijas lapa
Edvards Snoudens
Edward Snowden
E. Snoudens 2013. gadā
E. Snoudens 2013. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1983. gada 21. jūnijā (41 gads)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Elizabetsitija, Ziemeļkarolīna, ASV
Dzīves vieta Karogs: Krievija Krievija
Pilsonība Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Karogs: Krievija Krievija
Nodarbošanās Datordrošības konsultants
Dzīvesbiedre Lindsija Millsa
Bērni 2
Paraksts

Edvards Džozefs Snoudens (angļu: Edward Joseph Snowden; dzimis 1983. gada 21. jūnijā) ir bijušais ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes un Nacionālās drošības aģentūras (NSA) darbinieks, kurš 2013. gadā nopludināja slepenu informāciju par NSA globālās novērošanas programmām.

2022. gada septembrī Snoudens ieguva Krievijas pilsonību.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1983. gadā Ziemeļkarolīnas pavalstī ASV Krasta apsardzes virsnieka ģimenē. Irākas kara laikā 2004. gadā pieteicās ASV militārajā dienestā, bet militāro apmācību nepabeidza kaulu lūzumu dēļ. 2006. gadā viņu pieņēma darbā Centrālajā izlūkošanas pārvaldē (CIP) un pēc apmācības 2007. gadā nosūtīja uz ASV pastāvīgo misiju ANO Ženēvā Šveicē, kur viņš bija atbildīgs par datortīklu drošības uzturēšanu. 2009. gada februārī Snoudens atstāja darbu CIP, sāka strādāt uzņēmumā Dell par kiberpretizlūkošanas ekspertu un sāka lejupielādēt dokumentus par ASV valdības elektroniskās spiegošanas programmām.

2012. gada martā Dell iecēla Snoudenu par Nacionālās drošības aģentūras (NSA) informācijas apmaiņas biroja vadošo tehnologu Havaju salās. 2013. gada 15. martā Snoudens pameta darbu uzņēmumā Dell un sāka strādāt konsultāciju firmā Booz Allen Hamilton, lai apkopotu datus un pēc tam publicētu iegūto informāciju.

Slepenās informācijas nodošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2013. gada jūnija sākumā Snoudens nodeva laikrakstiem The Guardian un The Washington Post slepenu informāciju par ASV izlūkdienestu izmantotajām datu iegūšanas programmām, tostarp masveida telefonsarunu noklausīšanos un personas izsekošanu globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus.

Pēc informācijas nopludināšanas Snoudens no ASV varasiestādēm slēpās Honkongā, bet 24. jūnijā ieradās Maskavas Šeremetjevas starptautiskajā lidostā, kur viņu izmitināja tranzītzonas viesnīcā. 5. jūlijā Venecuēlas prezidents Nikolass Maduro, kā arī Nikaragvas prezidents Danjels Ortega izteica gatavību uzņemt Snoudenu,[2][3] tomēr 2013. gada 1. augustā Snoudens ieguva pagaidu patvērumu Krievijā un pameta lidostas tranzītzonu.[4] Saistībā ar šo Krievijas lēmumu ASV prezidents Baraks Obama atteicās no septembra sākumā paredzētās tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.[5]

2022. gada 26. septembrī Krievijas prezidents Putins izdeva rīkojumu par Krievijas pilsonības piešķiršanu Snoudenam.[1]

Sabiedriskais vērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabiedrībā pretrunīgi vērtēts, Snoudens tiek uzskatīts par varoni, trauksmes cēlēju, disidentu, nodevēju un patriotu. Viņa publiskotā informācija izraisījusi debates par masu novērošanu, valdības slepenību un balansu starp nacionālo drošību un informācijas privātumu.

Filmas par Snoudenu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gada 10. oktobrī Ņujorkas Kinofestivālā notika dokumentālās filmas "Pilsonis četri" pirmizrāde, kas ir dokumentālā filma par Edvardu Snoudenu.[6] Agrāk tajā pašā gadā filmas režisore Laura Poitresa paziņoja Associated Press, ka viņa montē šo filmu Berlīnē, jo baidās, ka filmas sagataves varētu konfiscēt ASV valdība.[7] Divas stundas ilgā filma ir uzņemta vairākās valstīs, sekojot Snoudena gaitām Honkongā un Maskavā, kur viņš pašreiz dzīvo kopā ar savu draudzeni Lindsiju Millsu.[8] Filma ieguva pozitīvas kritiķu atsauksmes gan ASV, gan Eiropā,[9] un ieguva 87. Kinoakadēmijas balvu nominācijā "Labākā dokumentālā filma".[10]

2016. gadā iznāca režisora Olivera Stouna mākslas filma "Snoudens" (Snowden), kurā parādīti notikumi Snoudena dzīvē laika posmā no 2003. līdz 2013. gadam. Titullomu atveidojis aktieris Džozefs Gordons-Levits.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Putins piešķīris Krievijas pilsonību Snoudenam, bet armijā iesaukt negrasās LSM.lv, 2022. gada 26. septembris
  2. «Venezuela offers asylum to U.S. fugitive Snowden». Reuters. 2013-07-05. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-07-06. Skatīts: 2013-07-06. (angliski)
  3. «Venecuēla un Nikaragva piedāvā Snoudenam patvērumu». tvnet.lv. 2013-07-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-07-08. Skatīts: 2013-07-06.
  4. «Snoudenam uz gadu piešķirts patvērums Krievijā». diena.lv. 2013-08-01. Skatīts: 2013-08-02.
  5. Susan Heavey, Mark Felsenthal. «Obama cancels meeting with Russia's Putin over Snowden decision». Reuters, 2013-08-07. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-08-09. Skatīts: 2013-08-09. (angliski)
  6. «Citizenfour film». filmlinc.com. 2014. gada 10. septembris. Skatīts: 2014. gada 2. decembris.
  7. «Snowden Documentary to Premiere at NY Festival». ABC News. Associated Press. 2013. gada 1. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 16. septembrī. Skatīts: 2015. gada 11. aprīlis.
  8. «Hong Kong in cinema spotlight in documentary on Edward Snowden». South China Morning Post. 2014. gada 11. oktobris.
  9. «Citizenfour (2014): Reviews». Metacritic. CBS Interactive. Skatīts: 2014. gada 27. decembris.
  10. «The 87th Academy Awards». oscars.org. Skatīts: 2015. gada 22. februāris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]