Eiropas alu lauva

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Eiropas alu lauva
†Panthera leo spelaea (Goldfuss, 1810)
Eiropas alu lauvas skelets Vīnē, Dabas un vēstures muzejā
Eiropas alu lauvas skelets Vīnē,
Dabas un vēstures muzejā
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Kaķu dzimta (Felidae)
Apakšdzimta Panteru apakšdzimta (Pantherinae)
Ģints Panteras (Panthera)
Suga Lauva (P. leo)
Pasuga Eiropas alu lauva (P. l. spelaea)
Sinonīmi
  • Panthera spelaea
  • Panthera spelaea spelaea
  • Panthera leo vereshchagini
Izplatība
Cave lion range.png
  Eiropas alu lauvas izplatības areāls
Eiropas alu lauva Vikikrātuvē

Eiropas alu lauva jeb Eirāzijas alu lauva (Panthera leo spelaea) ir izmirusi lauvu pasuga, kas pazīstama no fosilajiem atradumiem un arī no aizvēsturiskiem mākslas darbiem. Tā bija izplatīta gan Eirāzijā, gan Ziemeļamerikā pirms 370 000—10 000 gadiem pleistocēna ērā un izmira, sākoties pēdējam ledus laikmetam.

Ģenētiskie pētījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas alu lauvas galvaskauss Tulūzas muzejā
Lauvas alu zīmējumos Francijā

Pēdējo gadu DNS pētījumu rezultāti liecina, ka Eiropas alu lauvai vistuvākā radniecība ir ar mūsdienu lauvām.[1][2] Tika arī noskaidrots, ka Beringa alu lauva, kas dzīvoja Sahā (Krievijā), Aļaskā (ASV) un Jukonā (Kanādā) un kuru kādreiz izdalīja kā atsevišķu pasugu — Panthera leo vereshchagini —, ģenētiski ir tā pati Eiropas alu lauva,[2] lai gan augumā tā ir bijusi lielāka par Eiropā dzīvojošajiem īpatņiem.[3] Līdz ar to pasugas izplatības areāls paplašinājies līdz Aļaskai, pāri Beringa jūras šaurumam, jo pleistocēnā, kad dzīvoja Eiropas alu lauva, Āzija bija savienota ar Ziemeļameriku.[2]

Ir zinātnieki, kas uzskata, ka Eiropas alu lauva būtu jāizdala kā atsevišķa suga, tā kā no kopējā lauvu priekšteča tā ir atdalījusies pirms 1,9 milj. gadiem.[4]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas alu lauva ir bijis viens no lielākajiem lauvām. 1985. gadā Vācijā atrastā lauvas tēviņa skeleta augstums ir ap 1,2 m, garums (bez astes) 2,1 m. Šie rādītāji atbilst ļoti lielam mūsdienu lauvas īpatnim. Šāds lauva sver apmēram 317—362 kg. Kopumā dažādās vietās atrastās fosilijas liecina, ka alu lauva bijusi par apmēram 10% lielāka, nekā mūsdienu lauva, bet mazāka par Amerikas lauvu (Panthera leo atrox) un Eiropas pleistocēna alu lauvu (Panthera leo fossilis), kurš bija Eiropas alu lauvas priekštecis.[5] Par Eiropas alu lauvas izskatu var spriest arī pēc paleolīta alu gleznojumiem un māla vai ziloņkaula figūriņām. Tam ir bijušas noapaļotas, lielas ausis, aste ar pušķi galā, iespējams, tikko manāmas tīģera kažoku atgādinošas svītras un vismaz dažiem īpatņiem ap kaklu ir bijušas primitīvas krēpes.

2008. gadā Čukotkā tika atrasts ļoti labi saglabājies alu lauvas ķermenis, kuram joprojām bija daļēji saglabājies kažoka matojums.[6]DNS pētījumi 2016. gadā atklāja, ka alu lauvas matojuma krāsa ir bijusi līdzīga mūsdienu lauvai, tikai nedaudz gaišāka. Toties atšķirībā no mūsdienu lauvas senajam lauvam ir bijusi bieza, mīksta un blīvi augoša pavilna baltā vai ļoti gaišā smilšu krāsā, kuru pret nokrišņiem aizsargāja tumšāki un raupjāki akotmati.[7]

Bioloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alu lauva ar nomedītu ziemeļbriedi

Eiropas alu lauva ir bijis aktīvs plēsējs ar spēcīgiem un asiem zobiem,[8] kas medījis milzīgus senos zālēdājus, zirgus, briežus, ziemeļbriežus, bizonus un pat ievainotus vai jaunus mamutus.[9] Alu gleznojumos var redzēt, ka lauvas medī grupās, kas nozīmē, ka senās lauvas medībās sadarbojās tāpat kā to dara mūsdienu lauvas. Kaulu izotopu analīzes norāda, ka Eiropas ziemeļrietumos dzīvojošo alu lauvu galvenais medījums ir bijis ziemeļbriedis un Eiropas alu lāča mazuļi.[10]

Dzīves vieta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savu nosaukumu "alu lauva" senais plēsējs ieguvis tādēļ, ka daudzas fosilijas ir atrastas tieši alās.[9] Tā kā izplatības reģions ir ļoti liels, tas ir dzīvojis ļoti dažādos bitopos, bet vislabprātāk apmeties skjukoku mežos un plašos, atklātos zālājos.[11] Iecienītie ziemeļbrieži liecina, ka lauva ir dzīvojis arī subpolāros reģionos. Vairākos gadījumos pieaugušu lauvu fosilijas atrastas dziļās alu lāču alās. Zinātnieki uzskata, ka lauvas ir medījušas lāču mazuļus, kamēr to māte joprojām atradās ziemas miega stāvoklī, bet dažos gadījumos lācene ir izmodināta, kas lauvai beidzies letāli.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Molecular Phylogenetics and Evolution
  2. 2,0 2,1 2,2 Phylogeography of lions (Panthera leo ssp.) reveals three distinct taxa and a late Pleistocene reduction in genetic diversity
  3. Molecular phylogeny of the extinct cave lion Panthera leo spelaea
  4. [Barnett, R.; Mendoza, M. L. Z.; Soares, A. E. R.; Ho, S. Y. W.; Zazula, G.; Yamaguchi, N.; Shapiro, B.; Kirillova, I. V.; Larson, G.; Gilbert, M. T. P. (2016-06-23). "Mitogenomics of the Extinct Cave Lion, Panthera spelaea (Goldfuss, 1810), Resolve its Position within the Panthera Cats". Open Quaternary. 2. doi:10.5334/oq.24
  5. W. v. Koenigswald: Lebendige Eiszeit. Theiss-Verlag, 2002. ISBN 3-8062-1734-3
  6. On the discovery of a cave lion from the Malyi Anyui River (Chukotka, Russia)
  7. Morphological and genetic identification and isotopic study of the hair of a cave lion (Panthera spelaea Goldfuss, 1810) from the Malyi Anyui River (Chukotka, Russia)
  8. Lessem, D. 1999. Dinosaurs to dodos. An encyclopedia of extinct animals. Scholastic, New York. 122pp.
  9. 9,0 9,1 Arduini, P. & Teruzzi, G. 1993. The MacDonald encyclopedia of fossils. Little, Brown and Company, London. 320pp.
  10. Isotopic evidence for dietary ecology of cave lion (Panthera spelaea) in North-Western Europe: Prey choice, competition and implications for extinction
  11. Hublin, J.-J. 1984. The Hamlyn encyclopedia of prehistoric animals. Hamlyn, London. 318pp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]