Pāriet uz saturu

Ekonomiskā integrācija

Vikipēdijas lapa

Ekonomiskā integrācija ir process, kurā valstis vai reģioni sadarbojas, lai ekonomiski ciešāk saistītos, samazinātu vai likvidētu šķēršļus tirdzniecībai, kapitāla kustībai, darbaspēka migrācijai un citām ekonomiskajām darbībām. Ekonomiskā integrācija tiek īstenota dažādos līmeņos, sākot no vienkāršas sadarbības līdz pilnīgai ekonomiskai savienībai. Tā mērķis ir veicināt ekonomisko izaugsmi, nodrošināt labāku pieeju tirgiem un resursiem, kā arī uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni.

Viens no galvenajiem kritiķu argumentiem ir tas, ka ekonomisko integrāciju bieži vien pavada valsts suverenitātes pārņemšana pārvalstiskā līmenī attiecībā uz ekonomikas politiku. Tas var ierobežot atsevišķu valstu iespējas pašām lemt par saviem ekonomikas, nodokļu, fiskālās politikas un tirdzniecības noteikumiem. Turklāt dažas valstis var gūt lielāku labumu no ekonomiskās integrācijas nekā citas, jo īpaši, ja tajās ir attīstītākas rūpniecības nozares vai labāki ekonomiskie apstākļi. Tas var palielināt dzīves līmeņa atšķirības starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm, kā arī valstu iekšienē starp bagātajiem un nabadzīgajiem reģioniem.

Ekonomiskās integrācijas posmi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenie ekonomiskās integrācijas posmi ir šādi:

  1. Brīvās tirdzniecības zona — valstis vienojas par tarifu un kvotu atcelšanu preču tirdzniecībā starp savām teritorijām (piemēram, NAFTA).
  2. Muitas savienība — papildus brīvās tirdzniecības zonai valstis vienojas par vienotu ārējo tarifu attiecībā uz trešajām valstīm (piemēram, Mercosur Dienvidamerikā).
  3. Kopējais tirgus — papildus preču un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijai tiek atvieglota arī kapitāla un darbaspēka brīva kustība (piemēram, Eiropas Savienība).
  4. Ekonomiskā savienība — papildus kopējam tirgum valstis saskaņo arī savu makroekonomisko politiku, piemēram, fiskālo un monetāro politiku. Bieži tas ietver kopīgu valūtu, kā tas ir eirozonas gadījumā.
  5. Pilnīga ekonomiskā un politiskā savienība — valstis ne tikai apvieno savas ekonomikas, bet arī integrē savas politiskās sistēmas. Šāds piemērs ir Eiropas Savienība, kas virzās uz arvien ciešāku politisko un ekonomisko savienību.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]