Eksterjers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rundāles pils eksterjers.

Eksterjers (franču: extérieur, no latīņu: exterior — 'ārējs', pretstatā interjeram) ir māksliniecisks vai arhitektonisks ārējais izskats un noformējums ēkām, automašīnām, dzīvnieku (zirgu, suņu) ķermeņiem u.t.t., kas nodrošina cilvēkam komfortablu estētisko baudījumu.

Eksterjera dizaina pamatā ir pragmatisko un māksliniecisko ideju un risinājumu sintēze, kas virzīta cilvēka dzīves apstākļu uzlabošanai pilnīgā, estētiski ideālā veidā.

Tendences[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēku eksterjers pastāvīgi ir pakļauts izmaiņām. Dažas eksterjera daļas ir tipiskas kādām konkrētām teritorijām vai laikmetiem. Tā par dažu celtņu eksterjeru varētu ar pārliecību teikt, ka tā ir gotika, ampīrs, klasicisms u.t.t. Tajā pat laikā eksterjers var būt arī tīri individuāls un neatkārtojams.

Mūsdienu eksterjera dizains ir raksturīgs dažādām, ārīgi pat pretrunīgām tendencēm. No vienas puses ir tieksme maksimāli piesātināt eksterjeru ar tehniskām iekārtām un speciālām sistēmām (kondicionieri, satelīttelevīzija, saules kolektori u.c.), bet no otras puses "tuvošanās" dabai, iekļaujot eksterjerā savvaļas-dabas komponentes (dekoratīvos kokus un krūmus, baseinus, reljefa daļas, caurspīdīgus klājumus un sienas). Ārīgi vienotam ēkas eksterjeram var būt vairāki ļoti atšķirīgi risinājumi.