Elmārs Siliņš

Elmārs Siliņš (dzimis 1937. gada 27. septembrī, miris 2020. gada 11. martā) bija latviešu baņķieris un politiķis, Godmaņa valdību Latvijas Republikas finanšu ministrs (1991—1993).

Dzīvesgājums

Dzimis 1937. gadā Viesturos Kārļa Siliņa ģimenē. 1954. gadā absolvēja mācības Rīgas Finanšu un kredīta tehnikumā.

Pārbūves laikā 1988. gadā Arņa Kalniņa vadībā darbojās Latvijas ĻKJS Centrālās Komitejas izveidotajā darba grupā, kuras sastāvā bija arī J. Āboltiņš, E. Ameriks, V. Andrejeva, D. Babulis, V. Bļinovs, I. Feiferis, O. Kehris un I. Priedītis. Tā izstrādāja Latvijas PSR saimnieciskās vadīšanas pārkārtošanās modeli līdz 2005. gadam. 1989. gada 14. maijā Elmārs Siliņš nesekmīgi piedalījās PSRS tautas deputātu vēlēšanās, kurās 296. Kirova vēlēšanu apgabalā uzvarēja Mavriks Vulfsons.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas E. Siliņš bija Latvijas Bankas padomes loceklis no 1990. gada jūlija līdz 1991. gada septembrim. Būdams Finanšu ministrs, E. Siliņš 1992. gada nogalē Latvijas valdības vārdā parakstīja garantijas vēstuli par Vācijas uzņēmuma Maschinen-Anlagen-Service (M.A.S.) 400 miljonu ASV dolāru aizdevumu Brocēnu cementa un šīfera kombinātam. Vēlāk izrādījās, ka M.A.S. līguma slēgšanas brīdī jau bija atzīts par maksātnespējīgu. Investīciju bankas prezidente Ilze Jurkāne parakstīja 20 vekseļus, katru par 20 miljoniem dolāru, kas bija kā garants aizdevumam. Šī afēra apdraudēja arī ERAB ieguldījumus Latvijas Investīciju bankā, un tikai kādas Zviedrijas firmas rīcības rezultātā Latvijas valdība anulēja darījumu. Līdz 1995. gadam bija Latintrādes bankas padomes priekšsēdētājs.

Atsauces

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Jānis Blekte Latvijas PSR finansu ministrs	Latvijas Republikas finanšu ministrs 1991. gada 19. novembris — 1993. gada 3. augusts	Pēctecis: Uldis Osis