Jānis Āboltiņš
- Šis raksts ir par ekonomistu. Par citām jēdziena Āboltiņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Jānis Āboltiņš | |
|---|---|
 Jānis Āboltiņš 2004. gadā. | |
| Latvijas ekonomikas ministrs | |
|
Amatā 1990. gada 11. maijs — 1991. gada 13. novembris | |
| Premjerministrs | Ivars Godmanis |
| Priekštecis | Jānis Blumbergs1 |
| Pēctecis | Arnis Kalniņš2 |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1943. gada 19. februārī.svg){kind=small} Rīga, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlande (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
2006. gada 31. jūlijā (63 gadu vecumā) Hamburga, Vācija |
| Politiskā partija |
PSKP TSP Jaunā partija |
| Profesija | ekonomists |
| Augstskola |
LLA LVU |
|
1kā tirdzniecības un rūpniecības ministrs; amatu zaudēja 1940. gadā 2kā ekonomisko reformu ministrs | |
Jānis Āboltiņš (dzimis 1943. gada 19. februārī[1] Rīgā, miris 2006. gada 31. jūlijā[2]) bija latviešu ekonomists, pirmais Latvijas ekonomikas ministrs.[3] No 2004. gada līdz savai nāvei biznesa augstkolas "Turība" rektors.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Augstāko izglītību ieguvis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kur 1966. gadā ieguva inženiera-tehnologa diplomu. No 1980. līdz 1984. gadam studēja aspirantūrtā Latvijas Valsts universitātē, bet ekonomikas zinātņu kandidāta grādu ieguva 1986. gadā Maskavas Valsts pedagoģiskajā institūtā. 1992. gadā tas pielīdzināts ekonomikas zinātņu doktora grādam.[4]
Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bijis Komjaunatnes un PSKP biedrs un rajona komitejas sekretārs.[5] Latvijas PSR pastāvēšanas pēdējā posmā J. Āboltiņš bija Valsts plāna komitejas vadītājs.
Atmodas laikā iesaistījās Latvijas Tautas frontē. Viņam bija būtiska loma atjaunotās Latvijas pirmās nodokļu sistēmas plānošanā.[3] 1990. gadā, kad tika izveidota Ekonomikas ministrija, viņš kļuva par Latvijas pirmo ekonomikas ministru Ivara Godmaņa valdībā. Savas darbības laikā bija plānojis ieviest kredītkartes, tomēr plānu noraidīja valdības vadītājs.[6] Amatā bijis līdz 1991. gadam,[2] kad viņa vietā stājās Arnis Kalniņš (kā ekonomisko reformu ministrs).
1994. gadā J. Āboltiņš bija Tautas saskaņas partijas dibinātāju skaitā,[7] vēlāk darbojies tās valdē. Savukārt 1998. gadā viņš bija starp "Jaunās partijas" dibinātājiem.[8]
Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1996. gadā J. Āboltiņš kļuva par Rīgas komercbankas padomes priekšsēdētāju un "Zenico Ltd." valdes priekšsēdētāju.[2] 2003. gadā kļuva par Uzņēmumu vadības institūta direktoru.[9] 2004. gadā J. Āboltiņš kļuva par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu.[3] Tā paša gada 22. septembrī tika ievēlēts par biznesa augstkolas "Turība" rektoru, darbību uzsāka 15. oktobrī.[9] Abos šajos amatos bija līdz savai nāvei. Astoņus gadus bijis auditoru kompānijas "Deloitte" valdes priekšsēdētājs.[10]
Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
J. Āboltiņš nomira pēkšņā nāvē 2006. gada 31. jūlijā Hamburgā.[2] Viņš saļima basketbola spēles laikā pasaules senioru basketbola čempionātā.[10] Latvijas izlase pārtrauca dalību čempionātā pēc vienas aizvadītas spēles.[11]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Jānis Āboltiņš Nekropole
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Miris biznesa augstskolas 'Turība' rektors Jānis Āboltiņš». Delfi. 2006.08.02.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Marta Rībele. «Mūžībā aizgājis augstu vērtēts ekonomists Jānis Āboltiņš». Diena, 2006. gada 2. augustā. Skatīts: 2009. gada 23. septembrī.
- ↑ V. Medne Latvijas Universitātes Aspiranti un doktoranti
- ↑ Komjaunatnes kalums — nezūdošs Lato Lapsa. TVNET.lv
- ↑ «Piedalies vēstures rakstīšanā! Kredītkartes, datori, internets – I». TVNET. 2008.02.07.
- ↑ Integrācija, valoda un nacionālais jautājums L. Lapsa, S. Metuzāls Pietiek.com
- ↑ Nellija Ločmele. «Jaunā partija solās būt kreisi centriska». Diena, 1998. gada 19. janvārī. Skatīts: 2013. gada 11. jūnijā.
- ↑ 9,0 9,1 «Par ‘Turības’ rektoru ievēl Jāni Āboltiņu». Delfi. 2004.09.23.
- ↑ 10,0 10,1 «Miris bijušais Deloitte valdes priekšsēdētājs Jānis Āboltiņš». Deloitte. 2006.08.10.[novecojusi saite]
- ↑ «Aizbrauca, ieraudzīja, uzvarēja!». Cēsis. 2006.08.14.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Jānis Blumbergs (kā tirdzniecības un rūpniecības ministrs; amatu zaudēja 1940. gadā) |
Latvijas ekonomikas ministrs 1990. gada 11. maijs — 1991. gada 13. novembris |
Pēctecis: Arnis Kalniņš (kā ekonomisko reformu ministrs) |
|