Arnis Kalniņš
- Šis raksts ir par ekonomistu. Par citām jēdziena Kalniņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Arnis Kalniņš | |
|---|---|
| Latvijas ekonomisko reformu ministrs | |
|
Amatā 1991. gada 19. novembris — 1993. gada 12. janvāris | |
| Premjerministrs | Ivars Godmanis |
| Priekštecis | Jānis Āboltiņš1 |
| Pēctecis | Aivars Kreituss |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1935. gada 24. janvāris Naukšēnu pagasts, Latvija |
| Miršanas dati |
2023. gada 28. februāris (88 gadu vecumā) Rīga, Latvija |
| Politiskā partija | LSDSP |
| Profesija | ekonomists |
| Augstskola | Latvijas Valsts universitāte |
|
1kā ekonomikas ministrs | |
Arnis Kalniņš (dzimis 1935. gada 24. janvārī, miris 2023. gada 28. februārī)[1] bija latviešu ekonomists un politiķis. Latvijas ekonomisko reformu ministrs (1991—1993), Latvijas Hipotēku un zemes bankas prezidents (1993—1996), 7. Saeimas deputāts. Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1987).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1935. gada 24. janvārī Naukšēnu pagastā. 1952. gadā absolvēja mācības Rūjienas vidusskolā.[2] 1957. gadā pabeidza studijas Latvijas Valsts universitātē, kļūstot par tautsaimniecības plānošanas speciālistu.[2][3]
Iesaistījās Atmodas kustībā, 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[4] Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs Kalniņu iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.[5]
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Kalniņš bija Ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa vietnieks.[6] No 1991. gada 19. novembra līdz 1993. gada 12. janvārim bijis ekonomisko reformu ministrs. Vēlāk A. Kalniņš bija Latvijas Hipotēku un zemes bankas prezidents (1993—1996),[7] bankas padomnieks.[8]
Kandidēja 7. Saeimas vēlēšanās, ievēlēts no saraksta "Latvijas Sociāldemokrātu apvienība". Bija LSDSP frakcijas biedrs. 1999. gada prezidenta vēlēšanās LSDSP viņu virzīja prezidenta amatam. Otrajā kārtā iegūstot mazāko balsu skaitu no visiem kandidātiem — 14 — Kalniņš neiekļuva nākamajā kārtā.[9] Par prezidenti kļuva Vaira Vīķe-Freiberga.[10] 7. Saeimā darbojās Saimnieciskajā komisija, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kā arī vairākās apakškomisijās.[3] Kandidējis arī 8. Saeimas vēlēšanās,[2] tomēr partija neiekļuva parlamentā.
Kopš 2005. gada Arnis Kalniņš bija emeritēts Latvijas zinātnieks.[11]
Apbalvojumi un pagodinājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (1995)[3]
- Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira (2008) par īpašiem nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā un valsts tālākas nostiprināšanas laikā.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Prese. «IN MEMORIAM. Arnis KALNIŅŠ (24.01.1935.–28.02.2023.)». www.lza.lv (lv-lv). Skatīts: 2023-03-12.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Ziņas par 8. Saeimas deputāta kandidātu: Arnis Kalniņš». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. martā. Skatīts: 2010.04.01.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Deputāta kartīte». 7. Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2003. gada 24. novembrī. Skatīts: 2010.04.01.
- ↑ No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā
- ↑ Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 09.03.1990.
- ↑ 6,0 6,1 «Valsts prezidents pasniegs valsts apbalvojumus 34 apbalvotajiem». TvNET. 2008.11.17. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 30. septembrī. Skatīts: 2010.04.01.
- ↑ «HIPO izdevums tiks izdots jubilejas zīmē». Hipotēku banka. 2008.05.14. Skatīts: 2010.04.01.
- ↑ «Ziņas par 7. Saeimas deputāta kandidātu: Arnis Kalniņš». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. martā. Skatīts: 2010.04.01.
- ↑ «1999. gada 17. jūnija sēdes stenogramma, 1. daļa». Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. septembrī. Skatīts: 2010.04.01. Arhivēts 2007. gada 29. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «1999. gada 17. jūnija sēdes stenogramma, 2. daļa». Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. septembrī. Skatīts: 2010.04.01. Arhivēts 2007. gada 29. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Valsts emeritēto zinātnieku saraksts». LZA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2010.04.01.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Jānis Āboltiņš (kā ekonomikas ministrs) |
Latvijas ekonomisko reformu ministrs 1991. gada 19. novembris — 1993. gada 12. janvāris |
Pēctecis: Aivars Kreituss |
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
- 1935. gadā dzimušie
- Valmieras novadā dzimušie
- Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas politiķi
- Latvijas Ministru prezidenta biedri
- Latvijas ekonomisko reformu ministri
- 7. Saeimas deputāti
- Latvijas Universitātes absolventi
- Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi
- Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri
- PSRS tautas deputāti no Latvijas