Ojārs Kehris

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ojārs Kehris
Preses konference par gaidāmo 11.Baltijas Ekonomikas forumu „Kopīgais un atšķirīgais Baltijas valstu ekonomiskajā attīstībā” (4989627100).jpg
Latvijas ekonomikas ministrs
Amatā
1993. gada 3. augusts — 1994. gada 19. septembris
Prezidents Guntis Ulmanis
Premjerministrs Valdis Birkavs
Priekštecis Aivars Kreituss1
Pēctecis Jānis Zvanītājs

Dzimšanas dati 1956. gada 23. maijā (61 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jūrmala, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija PSKP (?—1989)
LTF (1988—1993)
LC (1993—?)
Dzīvesbiedrs(-e) Ilze Brands-Kehre
Profesija ekonomists
Augstskola Latvijas Universitāte
Georgija Pļehanova Tautas saimniecības institūts
1kā ekonomisko reformu ministrs

Ojārs Kehris (dzimis 1956. gada 23. maijā) ir latviešu ekonomists un politiķis ("Latvijas Ceļš"), LR Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts, bijušais Latvijas ekonomikas ministrs. No 1997. līdz 2011. gadam — Latvijas Basketbola savienības priekšsēdētājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kehris ir dzimis 1956. gada 23. maijā Jūrmalā, žurnālistu ģimenē. Mācījies Jūrmalas 4. astoņgadīgajā skolā, vēlāk Jūrmalas 1. vidusskolā.[1] No 1974. līdz 1978. gadam studējis Latvijas Universitātē, pabeidzis Finanšu un tirdzniecības fakultāti tirdzniecības ekonomikas specialitātē. No 1980. līdz 1984. gadam mācījies aspirantūrā Georgija Pļehanova Tautas saimniecības institūtā Maskavā, gadu vēlāk ieguvis ekonomikas zinātņu kandidāta grādu.[1] 1989. gada kļuvis docents, 1993. gadā kļuvis par ekonomikas doktoru.[1]

LU un PSKP[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1978. līdz 1989. gadam strādājis LU Finanšu un tirdzniecības fakultātē. Bijis Tirdzniecības ekonomikas katedras asistents, vecākais pasniedzējs un docents.[1] Paralēli tam no 1985. gada bijis LPSR MP un LKP CK ekonomikas un ideoloģisko nodaļu konsultants. 1989. gada rudenī beidzis darbību PSKP un no amata aizgājis.[1] No 1989. līdz 1994. gadam bijis LU Vadības un ekonomiskās informātikas fakultātes Starptautisko ekonomisko attiecību katedras vadītājs, docents.[1] No 1990. līdz 1992. gadam Rīgas Komercbankas valdes loceklis.[1]

LTF un LC[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atmodas laikā iesaistījies Latvijas Tautas frontes dibināšanā. No 1988. līdz 1990. gadam Domes loceklis un Ekonomikas komisijas vadītājs.[1] 1990. gadā ievēlēts Augstākajā padomē no LTF saraksta, bijis AP Ekonomikas komisijas priekšsēdētājs un Prezidija loceklis. Darbojies naudas reformas komitejā.[1][2]

1993. gadā iesaistīts Latvijas Ceļa dibināšanā, kļuvis par valdes locekli.[1] No partijas saraksta ievēlēts 5. Saeimā. Neilgi pēc tam kļuva par ekonomikas ministru un Ministru prezidenta biedru Birkava valdībā.[1] Amatus nesaglabāja pēc Birkava kabineta krišanas. Saeimā kļuvis par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, Saeimas izmeklēšanas komisijas sakarā ar finanšu krīzi vairākās Latvijas Republikas bankās, kā arī Latvijas Republikas un Uzbekijas Republikas parlamentu atbalsta grupas locekli.[3] 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā nekandidēja.

Bijis Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieks no 1996. līdz 1999. gadam. Vairāku Ministru prezidentu padomnieks kopš 1998. gada. Latvijas Kultūras fonda valdes loceklis no 1996. līdz 1998. gadam.[1]

Darbs uzņēmumos un biedrībās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994. gadā kļuvis par Rīgas Ekonomikas augstskolas valdes loceklis, amatu zaudējis 1997. gadā. No 1995. līdz 1997. gadam bijis "Latvijas Unibankas" padomes loceklis.[1] No 1995. līdz 1999. gadam Latvijas-Krievijas kopuzņēmuma "LatRosTrans" padomes priekšsēdētāja vietnieks, vēlāk priekšsēdētājs. 1997. gadā iecelts par "Baltijas Tranzītu bankas" padomes priekšsēdētāju, amatā līdz 1999. gadam.[1]

Ir bijis "Ventspils naftas" padomes priekšsēdētājs,[1] 2000. gada 27. oktobrī padomes vēlēšanās nav ievēlēts uz vēl vienu termiņu.[4] Savulaik darbojies arī "Latvenergo" padomē un bijis uzņēmuma valsts pilnvarnieks.[1][5]

Ojāram Kehrim piederēja 31% SIA "Multihalle" akciju un viņš bija uzņēmuma lielākais akcionārs. Firma bija viena no kandidātēm uz Arēnas Rīga būvniecību.[5]

1994. gadā Kehris kopā ar citiem ekonomistiem dibināja Ekonomistu apvienību "2010" un kļuva par tās prezidentu.[1]

Dalība sporta organizācijās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1992. gada Kehris ir Latvijas Olimpiskās komitejas viceprezidents. Paralēli tam, 1997. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Basketbola savienības prezidentu.[1] 2008. gada 3. oktobrī izturēja uzticības balsojumu LBS biedru ārkārtas pilnsapulcē.[6] 2011. gada 2. februārī notikušajā savienības biedru ārkārtas kopsapulcē Kehris nekandidēja uz atkārtotu ievēlēšanu prezidenta amatā. Par viņa pēcteci kļuva Valdis Voins.[7]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ojārs Kehris ir bijušā Latvijas rekordista tāllēkšanā Ērika Kehra dēls.[8] Bijis precējies ar politoloģi Ilzi Brands-Kehri. Viņam ir četri dēli.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Aivars Kreituss
(kā ekonomisko reformu ministrs)
Latvijas ekonomikas ministrs
1993. gada 3. augusts1994. gada 19. septembris
Pēctecis:
Jānis Zvanītājs
Sporta amati un pozīcijas
Priekštecis:
Indulis Ozols
LBS priekšsēdētājs
1997. gads — 2011. gada 2. februāris
Pēctecis:
Valdis Voins