Emma Liekne
| ||||||||||||||||||
Emma Liekne jeb Emma Vitenberga-Liekne (dzimusi 1886. gada 28. maijā, mirusi 1942. gada 27. martā) bija latviešu skolotāja, Rīgas pilsētas 3. ģimnāzijas direktore (1919–1934, 1940—1941).
Dzīves gājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi 1886. gada 28. maijā Paltmales (patlaban – Līgatnes) pagastā zemnieku Jāņa un Annas Vitenbergu ģimenē. Pēc mācībām vietējā pagastskolā pašmācības ceļā sagatavojās skolotāja eksāmeniem Rīgā un ieguva mājskolotājas tiesības vēsturē un vācu valodā. 1905. gada revolūcijas laikā pievienojās eseru (Latvijas Revolucionāro sociālistu partijai). Pēc revolūcijas sakāves 1907. gadā viņa meklēja patvērumu Beļģijā, studēja Briseles Jaunās universitātes Sabiedrisko zinātņu fakultātes Filozofijas un filoloģijas nodaļā, 1912. gada februārī iegūstot filozofijas un literatūras maģistra grādu. Līdztekus no 1912. līdz 1914. gadam viņa praktizēja par audzinātāju Žana Ovīda Dekrolī (O. Decroly, 1871–1932) skolā. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā viņa devās uz Angliju, kur Kentā 15. decembrī salaulājās ar juristu Eduardu Traubergu (1883–1967). 1915. gadā Traubergu ģimenē piedzima meita Velta Eleonora.
Pēc atgriešanās Rīgā 1917. gadā strādāja Viļa Olava komercskolā un Almas Klaustiņas ģimnāzijā. Latvijas SPR laikā 1919. gada sākumā viņu ievēlēja par Rīgas pilsētas 3. vidusskolas pārzini, sakarā ar politiskajiem uzskatiem divas nedēļas viņa pavadīja cietumā. Pēc tam, kad Niedras valdībai pakļautais karaspēks 1919. gada maijā ieņēma Rīgu, viņu atlaida no darba. Pēc Latvijas Augstskolas dibināšanas 1919. gada 4. oktobrī viņu pieteicās studijām Valodnieciski-filozofiskās fakultātes Pedagoģijas nodaļā, jo viņas Beļģijā iegūtā izglītība Latvijā netika atzīta. 1919. gada 10. oktobrī, kad Bermonta armijas uzbrukuma operācijas "Zibens spēriens" laikā notika Vecrīgas apšaude, viņas meitu Veltu Eleonoru Traubergu nonāvēja sprāgstošas granātas šķemba. Veselības traucējumu dēļ 1921./22. mācību gadā viņa apmeklēja nodarbības tikai pirmajā semestrī, pēc tam studijas pārtrauca pavisam. 1921. gada 20. martā Emma Vitenberga-Trauberga Rīgas Miera draudzē salaulājās ar skolotāju Jāni Liekni (1863–1941) un 1922. gadā ģimenē piedzima dēls Laimdots Jānis.
Par spīti veselības problēmām viņa turpināja vadīt Rīgas pilsētas 3. vidusskolu, kas 1929. gadā kļuva par Rīgas pilsētas 3. ģimnāziju. Par savu galveno mērķi ģimnāzijas skolotāju kolektīvs izvirzīja izaudzināt "kulturālus cilvēkus ar stipru gribu, darba prieku un plašām, vispusīgām zināšanām". 1920.–1930. gadu preses izdevumos „Jaunākās Ziņas”, „Mūsu Mājas Viesis”, „Mūsu Nākotne”, „Pēdējā Brīdī”, „Latviešu Balss”, „Brīvā Doma” un citos viņa publicēja pedagoģiska satura rakstus par audzināšanu un izglītības problēmām. 1928. gadā kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Radikāldemokrātu, progresīvo pilsoņu un nomaļnieku saraksta, taču netika ievēlēta. 1933. gada jūlija beigās Emma Liekne bija Rīgā notiekošā 15. Starptautiskā vidusskolu skolotāju kongresa goda locekle. Vidusskolu skolotāju biedrības valdes priekšsēdētāja vietniece.
Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma viņu atcēla no direktores amata, taču viņa drīkstēja turpināt darbu 3. pilsētas ģimnāzijā kā inspektore (palīdze) pie jaunieceltā ģimnāzijas direktora Artura Nāgela (1882–1959). Pēc pārciestas smadzeņu triekas viņa uz laiku zaudēja valodu un cieta no vienas ķermeņa puses paralīzes.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā viņas vīrs Jānis Lieknis tika iecelts par Kirhenšteina valdības izglītības ministra biedru, bet viņa pati atjaunota 3. ģimnāzijas direktores amatā. Nacistiskās vācu okupācijas laikā kopā ar vīru palika Latvijā, bet viņas dēls Laimdots Jānis Lieknis (1922–1942) kā Sarkanās armijas izpletņlēcējs krita vācu gūstā. 1941. gada 23. oktobrī nošāva viņas vīru, bet 1941. gada 5. decembrī arī viņu arestēja un 1942. gada 27. martā nošāva Biķernieku mežā. Dēls atradās ieslodzījumā Rīgas Centrālcietumā un tika nošauts 1942. gadā.[1]
Publikācijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vittenberg-Lieknis, E. Jauns vidusskolu veids meitenēm. Jaunākās Ziņas, 1923, Nr. 177, 7. lpp.
- Vittenberģe-Lieknis E. Vai neko nevaram darīt skolā un mājā, lai pasargātu jaunatni no pārpūlēšanās un saslimšanas? Jaunākās Ziņas, 1926, Nr. 77, 6. lpp.
- Vitenbergs-Lieknis E. Būt vai nebūt Latvijas skolotāju kopējai slimokasei? Jaunākās Ziņas, 1929, Nr. 249, 1. lpp.
- Vitenbergs-Lieknis E. Mātes dienas rīkojot, domāsim arī par mātes labāku sagatavošanu viņas uzdevumam. Jaunākās Ziņas, 1933, Nr. 102, 4. lpp.
- Vitenberga-Liekne E. Trešais starptautiskais jauno valodu kongress Parīzē no 1937. g. 16.–26. jūlijam. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1937, Nr. 9, 286.–288. lpp.
- Vitenberg-Lieknis E. Pilnīga ģimene. Mūsu Mājas Viesis, 1938, Nr. 16, 10. lpp.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Triju Zvaigžņu ordenis, IV šķira (1929)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ G. Marihina, A. Zigmunde. Emmas Lieknes (1886–1942) pedagoģiskā darbība un devums izglītības attīstībā Latvijā The Humanities and Social Science 2015; 25:62-67