Kirhenšteina Ministru kabinets

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kirhenšteina Ministru kabineta locekļi 1940. gada jūnijā. Attēls publicēts žurnāla "Atpūta" 1940. gada 28. jūnijā. Tobrīd vēl nebija atrastas Ārlietu ministra, Izglītības ministra, Finansu ministra un Zemkopības ministra kandidatūras.
Vēlāk ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi ("Atpūta", 1940. gada 12. jūlijā).
Tieši pirms aneksijas ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi ("Atpūta", 1940. gada 2. augustā).

Augusta Kirhenšteina vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1940. gada 20. jūnija līdz 1940. gada 25. augustam. Tā bija okupācijas varas iecelta marionešu valdība, kuras mērķis bija sagatavot Latvijas pievienošanu PSRS. Valdība tika sastādīta PSRS vēstniecībā Rīgā, daļa tās locekļu jau iepriekš bija sadarbojušies ar Padomju Savienības izlūkdienestu. Tā bija pēdējā Latvijas Republikas valdība starpkaru periodā, kas darbojās līdz Latvijas PSR Tautas komisāru padomes izveidei pēc Latvijas inkoporācijas PSRS sastāvā.

Ministru kabinets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Amats Ministrs[1] Profesija, amats Laika posms
Ministru prezidents Augusts Kirhenšteins mikrobiologs, LU Seruma stacijas direktors 1940. gada 20. jūnijs25. augusts
Ārlietu ministrs Augusts Kirhenšteins mikrobiologs, LU Seruma stacijas direktors 1940. gada 20. jūnijs25. augusts
Finanšu ministrs Kārlis Karlsons ķīmiķis, Brocēnu cementa fabrikas galvenais inženieris 1940. gada 4. jūlijs25. augusts
Iekšlietu ministrs Vilis Lācis rakstnieks, laikraksta "Jaunākās Ziņas" štata līdzstrādnieks 1940. gada 20. jūnijs25. augusts
Izglītības ministrs Paulis Lejiņš agronoms, Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas profesors 1940. gada 2. jūlijs25. augusts
Kara ministrs Roberts Dambītis atvaļinātais ģenerālis 1940. gada 20. jūnijs25. augusts
Sabiedrisko lietu ministrs Pēteris Blaus žurnālists, laikraksta "Jaunākās Ziņas" redaktors 1940. gada 20. jūnijs25. augusts
Satiksmes ministrs Jānis Jagars inženieris, biroja "Technocentrs" direktors 1940. gada 20. jūnijs25. augusts
Tautas labklājības ministrs Jūlijs Lācis žurnālists, izdevumu "Jaunākās Ziņas" un "Atpūta" līdzstrādnieks 1940. gada 20. jūnijs25. augusts
Tieslietu ministrs Juris Pabērzs jurists, Daugavpils apgabaltiesas vicepriekšsēdis 1940. gada 20. jūnijs25. augusts
Zemkopības ministrs , arī Tirdzniecības un rūpniecības ministrs Jānis Vanags agronoms, Valsts Pūres saimniecības direktors 1940. gada 4. jūlijs25. augusts

Vienām no pēdējām Kirhenšteina vadītā Latvijas Republikas Ministru kabineta 1940. gada 14. augustā valdības sēdē papildus minētajiem piedalījās arī:

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdību PSRS vēstniecībā ar vietējo izlūkdienesta aģentu palīdzību izveidoja 1940. gada 20. jūnija vakarā, 21. jūnijā šīs valdības sastāvu publicēja presē. Sākumā šajā valdībā bija tikai 7 ministri, viens ministra biedrs, kā arī armijas komandieris. Zināms, ka četri no viņiem (Pēteris Blaus, Roberts Kļaviņš, Vikentijs Latkovskis, Vilis Lācis) un, iespējams, arī Roberts Dambītis bija saistīti ar PSRS specdienestiem. Savukārt Augusts Kirhenšteins, Jānis Jagars un Pēteris Blaus bija aktīvi "Kulturālās tuvināšanās biedrības ar Soc. Padomju Republiku Savienības tautām" biedri. Pārējie šīs valdības locekļi bija "kreisās inteliģences" pārstāvji (Jūlijs Lācis, Juris Pabērzs).

1940. gada jūlijā šīs valdības sastāvs tika vairākkārt papildināts gan ar Latvijas KP pārstāvjiem (Andrejs Jablonskis, Kārlis Karlsons, Nikolajs Priede, Arnolds Tabaks, Jānis Vanags), gan no PSRS atbraukušajiem latviešiem (Rūdolfs Blaus, Eduards Leitmanis, Pēteris Valeskalns), gan arī citiem "kreisās inteliģences" pārstāvjiem (Paulis Lejiņš, Jānis Lieknis). Kopumā līdz 1940. gada augustam Kirhenšteina valdībā darbojās 19 cilvēki.

Jau 27. jūlijā Nikolajs Priede tika arestēts, jo viņš tika turēts aizdomās kā "provokators".[2]

Likvidācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Latvijas aneksijas 1940. gada augustā Kirhenšteina valdība tika likvidēta, jo darbu uzsāka Latvijas PSR Tautas komisāru padome Viļa Lāča vadībā. Divi bijušās valdības locekļi tika nogalināti 1941. gadā – Jūlijs Lācis un Roberts Kļaviņš, bet 1943. gadā tika apcietināts Pēteris Blaus.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Priekštecis:
Ulmaņa 5. Ministru kabinets
Latvijas Republikas valdība
1940. gada 20. jūnijs1940. gada 21. jūlijs
Pēctecis:
Godmaņa Ministru padome
(sāka darbību 1990. gadā)