Kirhenšteina Ministru kabinets
Augusta Kirhenšteina vadībā Latvijas Republikas Ministru kabinets darbojās laika posmā no 1940. gada 20. jūnija līdz 1940. gada 25. augustam. Tā bija okupācijas varas iecelta marionešu valdība, kuras mērķis bija sagatavot Latvijas pievienošanu PSRS. Valdība tika sastādīta PSRS vēstniecībā Rīgā, daļa tās locekļu jau iepriekš bija sadarbojušies ar Padomju Savienības izlūkdienestu. Tā bija pēdējā Latvijas Republikas valdība starpkaru periodā, kas darbojās līdz Latvijas PSR Tautas komisāru padomes izveidei pēc Latvijas inkoporācijas PSRS sastāvā.
-
![Kirhenšteina Ministru kabineta locekļi 1940. gada jūnijā.[1]](//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/a/a1/Kirhen%C5%A1teina_Ministru_kabineta_locek%C4%BCi_1940._gada_j%C5%ABnij%C4%81.jpg/120px-Kirhen%C5%A1teina_Ministru_kabineta_locek%C4%BCi_1940._gada_j%C5%ABnij%C4%81.jpg)
Kirhenšteina Ministru kabineta locekļi 1940. gada jūnijā.[1] -
![Vēlāk ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi [2]](//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/9/97/V%C4%93l%C4%81k_ieceltie_Kirhen%C5%A1teina_vald%C4%ABbas_locek%C4%BCi.jpg/120px-V%C4%93l%C4%81k_ieceltie_Kirhen%C5%A1teina_vald%C4%ABbas_locek%C4%BCi.jpg)
Vēlāk ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi [2] -
![Tieši pirms aneksijas ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi [3]](//upload.wikimedia.org/wikipedia/lv/thumb/b/b9/Tie%C5%A1i_pirms_aneksijas_ieceltie_Kirhen%C5%A1teina_vald%C4%ABbas_locek%C4%BCi.jpg/120px-Tie%C5%A1i_pirms_aneksijas_ieceltie_Kirhen%C5%A1teina_vald%C4%ABbas_locek%C4%BCi.jpg)
Tieši pirms aneksijas ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi [3]
![Kirhenšteina Ministru kabineta locekļi 1940. gada jūnijā.[1]](/wiki/Att%C4%93ls:Kirhen%C5%A1teina_Ministru_kabineta_locek%C4%BCi_1940._gada_j%C5%ABnij%C4%81.jpg)
![Vēlāk ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi [2]](/wiki/Att%C4%93ls:V%C4%93l%C4%81k_ieceltie_Kirhen%C5%A1teina_vald%C4%ABbas_locek%C4%BCi.jpg)
![Tieši pirms aneksijas ieceltie Kirhenšteina valdības locekļi [3]](/wiki/Att%C4%93ls:Tie%C5%A1i_pirms_aneksijas_ieceltie_Kirhen%C5%A1teina_vald%C4%ABbas_locek%C4%BCi.jpg)
Ministru kabinets
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vienām no pēdējām Kirhenšteina vadītā Latvijas Republikas Ministru kabineta 1940. gada 14. augustā valdības sēdē papildus minētajiem piedalījās arī:
- Ārlietu ministra biedrs Andrejs Jablonskis
- Iekšlietu ministra biedrs Vikentijs Latkovskis
- Valsts kontrolieris Arnolds Tabaks
- Finansu ministra biedrs Eduards Leitmanis
- Izglītības ministra 1. biedrs Jānis Lieknis
- Izglītības ministra 2. biedrs Pēteris Valeskalns
- Zemkopības ministra biedrs Rūdolfs Blaus
- Valsts kancelejas direktora v.i. Vilis Stalažs
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valdību PSRS vēstniecībā ar vietējo izlūkdienesta aģentu palīdzību izveidoja 1940. gada 20. jūnija vakarā, 21. jūnijā šīs valdības sastāvu publicēja presē. Sākumā šajā valdībā bija tikai 7 ministri, viens ministra biedrs, kā arī armijas komandieris. Zināms, ka četri no viņiem (Pēteris Blaus, Roberts Kļaviņš, Vikentijs Latkovskis, Vilis Lācis) un, iespējams, arī Roberts Dambītis bija saistīti ar PSRS specdienestiem. Savukārt Augusts Kirhenšteins, Jānis Jagars un Pēteris Blaus bija aktīvi "Kulturālās tuvināšanās biedrības ar Soc. Padomju Republiku Savienības tautām" biedri. Pārējie šīs valdības locekļi bija "kreisās inteliģences" pārstāvji (Jūlijs Lācis, Juris Pabērzs).
1940. gada jūlijā šīs valdības sastāvs tika vairākkārt papildināts gan ar Latvijas KP pārstāvjiem (Andrejs Jablonskis, Kārlis Karlsons, Nikolajs Priede, Arnolds Tabaks, Jānis Vanags), gan no PSRS atbraukušajiem latviešiem (Rūdolfs Blaus, Eduards Leitmanis, Pēteris Valeskalns), gan arī citiem "kreisās inteliģences" pārstāvjiem (Paulis Lejiņš, Jānis Lieknis). Kopumā līdz 1940. gada augustam Kirhenšteina valdībā darbojās 19 cilvēki.
Jau 27. jūlijā Nikolajs Priede tika arestēts, jo viņš tika turēts aizdomās kā "provokators".[5]
Likvidācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Latvijas aneksijas 1940. gada augustā Kirhenšteina valdība tika likvidēta, jo darbu uzsāka Latvijas PSR Tautas komisāru padome Viļa Lāča vadībā. Divi bijušās valdības locekļi tika nogalināti 1941. gadā — Jūlijs Lācis un Roberts Kļaviņš, bet 1943. gadā tika apcietināts Pēteris Blaus.
Ierosinājums atņemt valsts apbalvojumus
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2024. gada 10. aprīļa sēdē Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ordeņu kapituls izskatīja biedrības "Publiskās atmiņas centrs" iesniegumu par Triju Zvaigžņu ordeņu atņemšanu sešiem Kirhenšteina valdības locekļiem: tieslietu ministram Jurim Pabērzam, satiksmes ministram Jānim Jagaram, izglītības ministram Paulim Lejiņam, sabiedrisko lietu ministram Pēterim Blauam, kara ministram Robertam Dambītim un Ministru prezidentam Augustam Kirhenšteinam. Ieniegumu noraidīja, jo Valsts apbalvojumu likums neparedz valsts apbalvojumu atņemšanu pēc apbalvotā nāves.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Attēls publicēts žurnāla "Atpūta" 1940. gada 28. jūnijā. Tobrīd vēl nebija atrastas Ārlietu ministra, Izglītības ministra, Finansu ministra un Zemkopības ministra kandidatūras
- ↑ "Atpūta", 1940. gada 12. jūlijā
- ↑ "Atpūta", 1940. gada 2. augustā
- ↑ «17. jūnijs — "X" diena latviešu tautas vēsturē». Latvijas Vēstnesis. 2000.06.14. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 29. oktobrī. Skatīts: 2011.12.31.
- ↑ Okupācija un Kirhenšteina valdība
- ↑ Triju Zvaigžņu ordeņus sešiem Kirhenšteina valdības locekļiem neatņems lsm.lv 2024. gada 18. aprīlī
| Priekštecis: Ulmaņa 5. Ministru kabinets |
Latvijas Republikas valdība 1940. gada 20. jūnijs — 1940. gada 21. jūlijs |
Pēctecis: Godmaņa Ministru padome (sāka darbību 1990. gadā) |
| ||||||||||
| ||||||||||||||||||