Ernests Pole

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ernests Pole
Ernests Pole.jpg
Dzimis 1872. gada 8. oktobrī
Lutriņu pagasts, Kurzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1914. gada 25. februārī (41 gada vecumā)
Rīga
Tautība Latvietis
Nozares arhitektūra
Mācījies Rīgas Politehniskajā institūtā
Mākslas virziens jūgendstils, neoklasicisms
Slavenākie darbi vairāk nekā 40 projektētu namu
Atbalstītāji Konstantīns Pēkšēns

Ernests Pole (1872-1914) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem. Viņš kopā ar Eiženu Laubi projektējis Rīgas Latviešu biedrības nama pārbūvi 1908. gadā. Rīgā pēc viņa projektiem uzceltas 37 daudzstāvu mūra dzīvojamās ēkas, no tām ievērojamākā ir bijusī Rīgas IV Savstarpējās kredītsabiedrības bankas ēka Brīvības ielā 38 (uz Elizabetes ielas stūra).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1872. gada 8. oktobrī Lutriņu pagasta Birznieku māju saimnieka ģimenē. Mācījās Saldus privātskolā un Kuldīgas divklasīgajā ministrijas skolā. Turpināja mācības Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā (1888-1892), kur izcēlies ar kaligrāfa un zīmētāja dotībām. 1891. gadā sarīkoja pirmo teātra izrādi savā dzimtajā Lutriņu pagastā. No 1892. līdz 1901. gadam strādāja par skolotāju Liepājā, kur nodarbojās arī ar ērģeļspēli.

1901. gadā kā eksterns beidza Ārensburgas ģimnāziju Sāmsalā un studēja Novoaleksandrijas Lauksaimniecības un mežkopības institūtā (1901-1903). Studijas turpināja Rīgas Politehniskā institūta arhitektūras nodaļā (1904-1908), ko beidza ar arhitekta grādu. Praktizējās arhitekta Konstantīna Pēkšēna būvniecības birojā.

1910. gadā kopā ar K. Pēkšēnu projektēja J. Ozoliņa namu Brīvības ielā 88 (uz Matīsa ielas stūra) un Smilšu ielā 10. Pēc E. Poles projektiem celta Piekto Vispārējo Dziesmu svētku koka svētku ēka, Rīgas Savstarpējās kredītsabiedrības nams Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas stūrī, Rīgas Amatnieku krājaizdevu kases nams Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūrī (vēlāk LNB galvenā ēka), nams Elizabetes un Pulkveža Brieža ielu stūrī.

Miris Rīgā 1914. gada 25. februārī, apbedīts Meža kapos.[1]

Projektētās ēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa ēku ieturētas neoklasicisma formās, dažas arī nacionālā romantisma un citu racionālistisko jūgendstila novirzienu stilistikā. Pazīstamākais no Ernesta Poles projektētajiem namiem ir Rīgas Latviešu biedrības nams Merķeļa ielā 13 (1909), ko viņš projektēja kopā ar citu pazīstamu latviešu arhitektu Eiženu Laubi.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Arhitekts Ernests Pole un "Sieviete baltā"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 27. jūlijā.