Ernests Pole

**Ernests Pole**
Ernests Pole
Dzimis	1872. gada 8. oktobrī; Lutriņu pagasts, Kurzemes guberņa ; (tagad Latvija)
Miris	1914. gada 25. februārī (41 gada vecumā); Rīga
Tautība	Latvietis
Nozares	arhitektūra
Mācījies	Rīgas Politehniskajā institūtā
Mākslas virziens	jūgendstils, neoklasicisms
Slavenākie darbi	vairāk nekā 40 projektētu namu
Atbalstītāji	Konstantīns Pēkšēns

Ernests Pole (1872-1914) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem. Viņš kopā ar Eiženu Laubi projektējis Rīgas Latviešu biedrības nama pārbūvi 1908. gadā. Rīgā pēc viņa projektiem uzceltas 37 daudzstāvu mūra dzīvojamās ēkas, no tām ievērojamākā ir bijusī Rīgas IV Savstarpējās kredītsabiedrības bankas ēka Brīvības ielā 38 (uz Elizabetes ielas stūra).

Dzīvesgājums

Dzimis 1872. gada 8. oktobrī Lutriņu pagasta Birznieku māju saimnieka ģimenē. Mācījās Saldus privātskolā un Kuldīgas divklasīgajā ministrijas skolā. Turpināja mācības Baltijas skolotāju seminārā Kuldīgā (1888-1892), kur izcēlies ar kaligrāfa un zīmētāja dotībām. 1891. gadā sarīkoja pirmo teātra izrādi savā dzimtajā Lutriņu pagastā. No 1892. līdz 1901. gadam strādāja par skolotāju Liepājā, kur nodarbojās arī ar ērģeļspēli.

1901. gadā kā eksterns beidza Ārensburgas ģimnāziju Sāmsalā un studēja Novoaleksandrijas Lauksaimniecības un mežkopības institūtā (1901-1903). Studijas turpināja Rīgas Politehniskā institūta arhitektūras nodaļā (1904-1908), ko beidza ar arhitekta grādu. Praktizējās arhitekta Konstantīna Pēkšēna būvniecības birojā.

1910. gadā kopā ar K. Pēkšēnu projektēja J. Ozoliņa namu Brīvības ielā 88 (uz Matīsa ielas stūra) un Smilšu ielā 10. Pēc E. Poles projektiem celta Piekto Vispārējo Dziesmu svētku koka svētku ēka, Rīgas Savstarpējās kredītsabiedrības nams Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas stūrī, Rīgas Amatnieku krājaizdevu kases nams Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūrī (vēlāk Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka), nams Elizabetes un Pulkveža Brieža ielu stūrī.

Miris Rīgā 1914. gada 25. februārī, apbedīts Meža kapos.^[1]

Projektētās ēkas

Lielākā daļa ēku ieturētas neoklasicisma formās, dažas arī nacionālā romantisma un citu racionālistisko jūgendstila novirzienu stilistikā. Pazīstamākais no Ernesta Poles projektētajiem namiem ir Rīgas Latviešu biedrības nams Merķeļa ielā 13 (1909), ko viņš projektēja kopā ar citu pazīstamu latviešu arhitektu Eiženu Laubi.

Citas projektētās ēkas: