V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
V Vispārējo latviešu Dziesmu svētku plakāts (J. Rozentāls).

V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki notika 1910. gada 19.—21. jūnijā hallē starp tagadējo Hanzas un Sporta ielu Rīgā. Tos rīkoja Rīgas Latviešu biedrība, rīcības komitejas priekšgalā atradās Frīdrihs Grosvalds. Par virs­diriģentiem bija uzaicināti Pēteris Pauls Jozuus, Andrejs Jurjāns, Pāvuls Jurjāns un Jāzeps Vītols, bet par goda diriģentiem Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle.

Sākotnēji svētkus bija paredzēts rīkot 1904. gadā, bet šo nodomu izjauca krievu-japāņu karš. Pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas latviešu tautiskuma kustība atradās pamiruma stāvoklī. Kreisi noskaņotā "Jaunā Dienas Lapa" svētku uzsāka polemiku pret "nelaimīgo dziesmu svētku" rīkošanu.[1] Dziedātāju bija tikai 2300, kuri dalī­jās 82 koros.

Svētku ēka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V Vispārējo latviešu dziesmu svētku ēka.

Svētku ēka bija celta pēc arhitekta Ernesta Poles projekta brīvajā laukā netālu no Rīgas preču stacijas starp Bruņinieku un Stabu ielu pagarinā­jumiem (aiz tagadējās Rīgas 49. vidusskolas). Poles projektētā celtne visumā bija līdzīga agrāko dziesmu svētku celtnēm ar parastajiem stabiem un segtu jumtu ar aprēķinu, lai sēdvietās varētu novietot vairāk kā 10 000 klausītāju.

Programma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1909. gada vidū apgāds "Latvija" iepieda jauno dziesmu svētku programmu, kas nāca klajā 10 000 metienā. Reizē tika izsūtīta Jāzepa Vītola "Pamācība", un pirms svētkiem notika arī atsevišķi mēģinājumi galvenos koru centros. Programmas instrumentālajai daļai rīkotāji savukārt salīga profesionālo Edinburgas (Dzintaru) simfonisko orķestri, diriģents bija Francis Blons un ko svētkos papildināja vēl ar ērģelēm un 20 jauniem stīdziniekiem.

Garīgajā koncertā no 16 dziesmām tikai 5 bija latviešu kompozīcijas, toties laicīgajā koncertā skanēja vienīgi latviešu dziesmas. Instrumentāli-vokālā koncerta programmā no 7 kora dziesmām 4 bija latviešu autoru sacerētas, kurpretim visas 5 kompozīcijas simfoniskajam orķestrim bija latviešu komponistu oriģināldarbi (A. Jurjāna „Latvju brīvlai­šana", „Svētku maršs" un „Tūdalīņ, tagadīņ", A. Kal­niņa — „Pie Staburaga" un J. Vītola — „Līgo"). „Dziesmu karā" godalgoja 9 korus.[2]

Dziedātāju tērpi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rucavas jauktā kora dziedātājas no Lejaskurzemes tautas tērpos.

Tautas tērpu komisijā rīkotāji aicināja darboties populāro mākslinieku Jūliju Madernieku, kas tautas tērpā meklēja jaunus ceļus, mēģinādams to modernizēt ar jūgendstila elementiem. Šādi modernizējumi vai patapinājumi senajam etnogrāfiskajam latviešu tērpam bij pilnīgi sveši, un jau toreiz pret tiem vērsās Rihards Zariņš, vēlāko "Latvju rakstu" autors, taču arī viņa padomus tad laikam daudz neviens neievēroja. Tā daļa dziedātāju, samulsumā nezinādama, ko darīt, nedarīja nekā un lielākā daļa koru 1910. gadā bija ģērbušies vai nu toreizējās pilsētu modes vai "reformētajos" tērpos, un gandrīz vienīgās, kas turpināja senās tradīcijas, atkal palika lejaskurzemnieces.

Norise[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piektajiem vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem tika paredzēta nedēļas nogale pirms Jāņiem — laiks no 18. jūnija, kas iekrita piektdienā, līdz pirmdienai, 21. jūnijam, kad bija paredzēts pēdējais koncerts. V dziesmu svētkos bija paredzēti trīs koru koncerti.

Svētku gājiens[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc toreizējās pilsētu modes tērptās svētku gājiena dalībnieces.

Kad kori jau bij sapulcējušies pie Rīgas Latviešu biedrības nama, gājiens vispirms devās uz Rīgas pili nokārtot tradicionālo Vidzemes gubernatora apsveikšanu. Svētku ēkā dziedātājus sagaidīja Alfrēda Kalniņa spēlēta ērģeļu mūzika, kam sekoja Nikolaja Alunāna "Apsveikšanas dziesma", ko Jozuus vadībā lauku koriem par godu atskaņoja Rīgas kori. Svētkus atklāja rīcības komitejas priekšsēdis Frīdrihs Grosvalds. No Vidzemes koriem dziedātājus apsveica toreizējais Cēsu pilsētas galva V. Bērsons, no Kurzemes — mācītājs J. Osis, bet no „līdz šim aizmirstajiem latgaliešiem" inženieris un kultūras darbinieks Francis Kemps.

Dziesmu karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atklāšanas aktam sekoja dziesmu karš, kurā piedalījās 13 jauktie un 2 vīru kori. Jauktiem koriem bija jādzied Kalniņa "Imanta" un Čaikovska "Leģenda", bet vīriem — Bēthovena "Dieva gods" un Vītola "Mana tēvija'. Žūrijas komisija piešķīra 4 pirmās, 2 otrās un trešās godalgas un 1 atzinības rakstu, ko saņēma:

(1) Rīgas latviešu dziedāšanas biedrības jauktais koris, dir. P. Jozuus (Rozentāla gleznu "Teika"); (2) Rīgas latviešu dziedāšanas biedrības vīru koris, P. Jozuus (sudraba kauss); (3) Pēterburgas latviešu dziedāšanas biedrības jauktais koris, prof. J. Vītols (mākslinieciska vāze); (4) Jaungulbenes dziedāšanas biedrības vīru koris, K. Ezernieks (sudraba lira); (5) Mangaļu-Mīlgrāvja dramatiskās, mūzikas un dziedāšanas biedrības jauktais koris, K. Brēmanis (sudraba kauss); (6) Baltijas palīdzības biedrības (Rīgā) jauktais koris, K. Purviņš (sudraba lira); (7) Cēsu viesīgās biedrības jauktais koris, V. Bērsons un I. Kornets (R. Zarriņa glezna); (8) Smiltenes dziedāšanas un mūzikas biedrības jauktais koris, (kāda glezna); (9) Limbažu saviesīgās biedrības jauktais koris, A. Šīds (atzinības raksts)

Garīgo dziesmu koncerts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais (garīgais) koncerts notika sestdien, 19. jūnijā:

(1) Ak Jeruzaleme, mosties (Jurjānu A.) jauktie kori Jāņa Bētiņa vadībā (2) "Kā briedis brēc" 42. Dāvida dz. (E. Melngailis) jauktie kori Paula Jozuus vadībā (3) Leģenda (Čaikovskis) jauktie kori Paula Jozuus vadībā (4) Ak galva asiņaina (J. S. Bahs) jauktie kori Paula Jozuus vadībā (5) Tu, kas mīti debesīs (J. Vītols) jauktie kori Jāzepa Vītola vadībā (6) Dieva lūgums (J. Vītols) jauktie kori Jāzepa Vītola vadībā (7) Dieva gods (Tā debess izteic) (Bēthovens) vīru kori Jāzepa Vītola vadībā (8) Tevi, Kristus, pielūdzam (Palestrīna) vīru kori Jāzepa Vītola vadībā (9) Kad Kristus, tas Kungs (Hendelis) vīru kori Jāzepa Vītola vadībā (10) Mans miers lai ir ar jums (Šuberts-Altenhofers) vīru kori Paula Jozuus vadībā (11) Alleluja (J. Kade) vīru kori Paula Jozuus vadībā (12) Tas Kungs ir mūsu cerība (H. B. Kleins) jauktie kori Jurjānu Andreja vadībā (13) Mūsu Tēvs debesīs (Jurjānu A.) jauktie kori Jurjānu Andreja vadībā (14) Tiesā, ak Dievs (Dāvida dziesma) (Mendelsons) jauktie kori Pāvula Jurjāna vadībā (15) Svēts ir (Bortņanskis) jauktie kori Pāvula Jurjāna vadībā (16) Mūs' Debesvaldnieka slavu (Bortņanskis) jauktie kori Pāvula Jurjāna vadībā

Laicīgo dziesmu koncerts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laicīgais kon­certs notika svētdien, 20. jūnijā, uz to pieprasītas ap 30 000 biļešu, lai gan svētku ēkā varēja izvietot labi ja pusi. Pirms šī koncerta nolasīja Krievijas impērijas ķeizara Nikolaja II apsveikuma telegrammu, pēc kam sekoja Krievijas himna un A. Jur­jāna "Nevis slinkojot un pūstot", kas tolaik tika dziedāta reizēs, kad latviešu tautas himnu "Dievs, svētī Latviju" dziedāt neatļāva. Nacionālo himnu ievietoja programmas beigās, jo ar to žandarmiem bija atņemta iespēja aizkavēt spontāno publikas piecelšanos, ko izraisīja jau pirmie "Dievs, svētī Latviju" akordi.

  • I daļa jaukto koru izpildījumā: Krievijas valsts himna (Ļvovs) Indriķa Zīles vadībā;

(1) Nevis slinkojot un pūstot (Jurjānu A.) Jurjānu Andreja vadībā; (2) Stādīju ieviņu (Jurjānu A.) Jurjānu Andreja vadībā; (3) Tautiešam roku devu (Jurjānu A.) Jurjānu Andreja vadībā; (4) Aiz upītes es uzaugu (Jurjānu A.) Jurjānu Andreja vadībā; (5) Mēness starus stīgo (E. Dārziņš) Jurjānu Andreja vadībā; (6) Kur, priedīte, tavas skujas (J. Vītols) Jāzepa Vītola vadībā; (7) Pūt, vējiņi (Jurjānu A.) Jāzepa Vītola vadībā; (8) Ceļinieks (J. Vītols) Jāzepa Vītola vadībā; (9) Gaismas pils (J. Vītols) Jāzepa Vītola vadībā;

  • II daļa vīru koru izpildījumā:

(10) Aun, meitiņa, baltas kājas (J. Vītols) Jāzepa Vītola vadībā; (11) Mana tēvija (J. Vītols) Jāzepa Vītola vadībā; (12) Ai, manu kumeļu (E. Melngailis) Paula Jozuus vadībā; (13) Uz jūras (E. Veidenbergs) Paula Jozuus vadībā; (14) Jāju dienu, jāju nakti (P. Jurjāns) Pāvula Jurjāna vadībā; (15) Latvijā (Jurjānu A.) Pāvula Jurjāna vadībā; (16) Latvji, brāļi / Svētku himna (Jurjānu A. )Jurjānu Andreja vadībā

  • III daļa jaukto koru izpildījumā:

(17) Ej, saulīte, drīz pie Dieva (P. Jurjāns) Pāvula Jurjāna vadībā; (18) Dzērāj' puisis bēdājās (E. Melngailis) Pāvula Jurjāna vadībā; (19) Divi ceļinieki (N. Alunāns) Pāvula Jurjāna vadībā; (20) Imanta (Alfrēds Kalniņš) Pāvula Jurjāna vadībā; (21) Maza biju, neredzēju (D. Cimze) Paula Jozuus vadībā; (22) Kas tie tādi, kas dziedāja (D. Cimze) Paula Jozuus vadībā; (23) Līgo dziesmas (J. Cimze) Paula Jozuus vadībā; (24) Dievs, svētī Latviju (Baumaņu Kārlis) Paula Jozuus vadībā.

Goda mielasts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svētdien, 20. jūnijā RLB namā notika goda mielasts. Tajā runāja Frīdrihs Grosvalds, Jāzeps Vītols, igauņu un lietuviešu pārstāvji, kuri izteica „cerību uz ciešu kopdarbību un vienību" nākotnē, un lauku koru pārstāvji, sevišķi cildinot galvenos svētku dalīb­niekus, dziedātājus, kas, par spīti „visiem kūdījumiem", bija "ar lielu pašaizliedzību turējušies pie dotā vārda." Apsveicēju un runātāju, no kuriem daži nebija redzējušies veselus 15 gadus, bijis tik daudz, ka visi pat netika pie vārda.

Instrumentāli vokālais koncerts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmdien, 21. jūnijā sākās pēdējais — instrumentāli vokālais koncerts. Orķestra darbus šai koncertā atskaņoja simfoniskais orķestris, kurā ar papildinājumiem bija ap 100 vīru.

  • I daļa:

(1) Jurjānu Andreja "Svētku maršs (orķestrim)" Jurjānu Andreja vadībā; (2) Jāzepa Vītola "Līgo" (simfonisks tēlojums orķestrim) Jāzepa Vītola vadībā; (3) a) Ed. Kremzera "Žēlošanas" Paula Jozuus vadībā; b) Ed. Kremzera "Uzvaras Jūgšana un pateicība" (vecnīderlandiešu tautas dziesma) Paula Jozuus vadībā; c) Grīga "Alvis Trigvasons" (vīru kori ar orķestri) Paula Jozuus vadībā; (4) a) Alfrēda Kalniņa "Pie Staburaga" (simf. dzeja orķ.) Pāvula Jurjāna vadībā; b) Jurjānu Andreja "Tūdaliņ, tagadiņ" (tautas deja) Pāvula Jurjāna vadībā;

  • II daļa:

(5) a) Pāvula Jurjāna "Latviešu tautas dziesmas" jauktie kori Pāvula Jurjāna vadībā; b) Pāvula Jurjāna "Līgo dziesmas" jauktie kori Pāvula Jurjāna vadībā; (6) Jurjānu Andreja "Latvju brīvlaišana" (simfonisks tēlojums orķestrim) Jurjānu Andreja vadībā; (7) Jāzepa Vītola "Dziesma" (jauktajam korim ar orķestri) Jāzepa Vītola vadībā, soliste Dagmāra Rozenberga; (8) Jāzepa Vītola "Beverīnas dziedonis" (jauktajam korim ar orķestri) Jāzepa Vītola vadībā, pie ērģelēm Alfrēds Kalniņš.

Pēc "Beverīnas dziedoņa" atskaņojuma nāca lauru vainagi, ko saņēma ir virsdiriģentu kvartets, ir goda virsdiriģenti un komponists Alfrēds Kalniņš, pēc kam apbalvoja sacensībā uzvarē­jušos korus. Taču klausītāji vēl negribēja šķirties, kamēr viss koris ērģeļu pavadījumā uzsāka himnu "Dievs, svētī Latviju!", publika piecēlās kajās un vienojās kopīgā dziesmā.

Noslēguma mielasts un balle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Noslēgumā Rīgas Latviešu biedrības namā notika slēgts mielasts tikai rīkotājiem, koru diriģentiem un virsdiriģentiem, bet svētku ēkā notika balle, kas pulcēja gandrīz 6000 dejotāju.[3]

Dalībnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

V dziemu svētku dalībnieka krūšu nozīme.

Vidzemes kori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(1) Aduliena; diriģents A. Krauklis (2) Aizkraukle; P. Baldaus (3) Alūksne; Zībiņš (4) Āraiši; K. Berkholcs (5) Ārciems-Pāle; Ā. Jurka (6) Beļava; E. Voss (7) Bīriņi; A. Lukstiņš (8) Bučauska; K. Zommers (9) Carnikava; R. Everts (10) Cēsis; V. Bērsons, J. Kornets (11) Ērgļi; K. Dzenis (12) Ēvele; J. Gaiķis (13) Gulbene; Fr. Guža (14-15) Jaungulbene; K. Ezernieks (16) Zaube; P. Kaže (17) Kraukļi; J. Gubens (18) Krimulda; M. Saulītis (19) Ķempji; K. Bormanis (20) Lenči; K. Eglītis (21) Lieljumprava; E. Noems (22) Liepupe; P. Cimdiņš (23) Limbaži; A. Šīds (24) Mangaļi-Mīlgrāvis; K. Brēmanis (25) Mārsnēni; J. Kleķeris (26) Mazsalaca; K. Rinnmanis (27-28) Palsmane; J. Bērzīts (29) Piņķi; A. Saržants (30) Plāni; K. Irbe (31-32) Prauliena; G. Turss, O. Turss (33) Rāmuļi; S. Plūme (34) Rauna; J. Dzirkalis (35) Rūjiena; T. Kampus (36) Sigulda; P. Venners (37) Sloka; A. Hāzners (38) Stukmaņi (Pļaviņas); P. Arness (39) Suntaži-Riktere; J. Rupais, P. Loze (40) Tirza; Dzelzkalnu K. (41) Tome; J. Spangers (42) Trikāta; Graubiņš (43) Valmiera; E. Zicāns (44) Vecpiebalga; R. Herbsts (45) Veismaņi (Vaive); D. Brukšs.

Kurzemes un Zemgales kori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzeme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(1) Kursīši; K. Ķuze (2-3) Liepāja; J. Voitkus, E. Galiņš (4) Rucava; Janeks (5) Stende; J. Adamovičs (6-7) Ventspils; H. Zīle, M. Pāže

Zemgale[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(1) Grienvalde (Zālīte); M. Jēgermanis (2) Jaunjelgava; J. Mežvēvers (3) Jēkabpils; J. Sockis (4-6) Jelgava; A. Kauliņš, J. Miķelsons (7) Rubene; J. Pakalniets (8) Stelpe; A. Spudiņš (9) Valle; F. Lagzdiņš (10) Viskaļi-Bramberga; K. Purmalis.

Latgales kori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(1) Daugavpils; E. Alberts (2) Rēzekne; K. Petrulis.

Rīgas kori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(1) Āgenskalna baptistu draudzes koris; E. Vecmanis (2) „Atrīmpas" koris; B. Pļavenieks (3) Baltijas palīdzības biedrības koris; K. Purviņš (4) Arv. Bērziņa koris; A. Bērziņš (5) Sabiedrības „Globus" koris; J. Bernsons (6) Pāvula Jurjāna koris; P. Jurjāns (7-8) Latviešu dziedāšanas biedrības jauktais un vīru koris; P. Jozuus, E. Pētersons (9) A. Liepiņa koris; A. Liepiņš (10) „Marsa" vīru koris; M. Kļaviņš (11-12) Mārtiņa baznīcas jauktais un vīru koris; S. Erdmanis (13) Mateja baptistu draudzes koris; V. Krūms (14) Pāvila draudzes koris; K. Kociņš (15-16) „Rotas" jauktais un vīru koris; A. Brigge (17) Sabiedrības „Vairogs" koris; K. Dreimanis (18) R. Vilnieka dubultkvartets; R. Vilnieks.

Citas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

(1) Kijeva; A. Ābols, J. Ozoliņš (2) Lauri; Donberģis (3-5) Pēterpils; J. Vītols, Turss (6) Polocka; K. Stagge

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]