Dzimis Rīgā, skolotāja ģimenē. No 1877. līdz 1880. gadam mācījās Fromma pamatskolā, no 1880. līdz 1888. gadam — Rīgas Pilsētas ģimnāzijā, bet no 1888. līdz 1893. gadam — teoloģiju Tartu Universitātē. 1898. gadā kļuva par Katlakalna un Olaines mācītāju. Gadsimta sākumā izvirzījās par vienu no Ādolfa fon Harnaka kritiķiem. Bija 1905. gada revolūcijas pretinieks. 1907. gadā kļuva par Straupes mācītāju. 1919. gada 16. janvārī Latvijas SPR varas iestāžu Cēsīs arestēts, izvests uz Krieviju, kur ieslodzījumā miris.
