Es karā aiziedams

Es karā aiziedams
Režisors	Vilis Segliņš
Scenārija autors	Vilis Segliņš
Galvenajās; lomās	Alfrēds Amtmanis-Briedītis; Ludmila Špīlberga; M. Komisārs; Aleksis Mierlauks; Berta Rūmniece; Jānis Ģērmanis; Paula Baltābola; Teodors Valdšmits; Lilija Ērika;
Mūzika	Aleksandrs Valle
Operators	Augusts Rozītis; Kārlis Kārkliņš;
Izdošana	1920. gads; ; ; ; ;
Valsts	Latvija

"Es karā aiziedams" ir 1920. gadā uzņemta latviešu filma. Šī filma ir pirmā uzņemtā latviešu spēlfilma. "Es karā aiziedams" pirmizrāde notika 1920. gada 9. novembrī Rīgā, kinoteātrī Grand Kino. Filma bijusi melnbalta mēmā kinofilma, taču tā nav saglabājusies līdz mūsdienām.^[1] Tajā bijusi attēlota ģimenes drāma uz Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņu fona.

Filma iezīmēja Latvijas pirmās brīvvalsts laika kinofilmu satura modeli, kurā apvienota saikne ar etnisko mitoloģiju (to iezīmē tautasdziesmas rindas filmas nosaukumā) un valstiskuma nozīmīgumu.^[2] Šādu žanru mēdza dēvēt par "nacionālo melodrāmu".

Filmas režisors bija Vilis Segliņš, lomas atveidojuši vairāki tolaik pazīstami aktieri, piemēram, Alfreds Amtmanis-Briedītis un Ludmila Špīlberga. Iedvesmojoties no "Es karā aiziedams" panākumiem, filmas veidotāji 1921. gada 25. aprīlī nodibināja akciju sabiedrību "Latvju Filma", pieaicinot arī tādus sabiedrībā zināmus cilvēkus kā Raini jeb Jāni Pliekšānu.^[3]

Atsauces

↑ Inga Pērkone. Kino Latvijā 1920-1940. Rīga : Zinātne, 2008. 229. lpp.
↑ Inga Pērkone. «Latvijas kino vēsture: Pasaules kino rieksta čaumalā». goethe.de. Gētes institūts. Skatīts: 2019. gada 3. februārī.
↑ «Latvijas kino pirmsākumi: nacionālās kinomākslas sākums». kinoskapis.filmas.lv. Digitālā ekspozīcija "Kino skapis". Skatīts: 2019. gada 3. februārī.^{[novecojusi saite]}

Ārējās saites

filmas.lv profils (latviski)

Šis ar kinofilmām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Inga Pērkone. Kino Latvijā 1920-1940. Rīga : Zinātne, 2008. 229. lpp.

[2] Inga Pērkone. «Latvijas kino vēsture: Pasaules kino rieksta čaumalā». goethe.de. Gētes institūts. Skatīts: 2019. gada 3. februārī.

[3] «Latvijas kino pirmsākumi: nacionālās kinomākslas sākums». kinoskapis.filmas.lv. Digitālā ekspozīcija "Kino skapis". Skatīts: 2019. gada 3. februārī.^{[novecojusi saite]}

[1]

[2]

[3]