Aleksis Mierlauks
| Aleksis Mierlauks | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1866. gada 15. aprīlī Ikšķile, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija |
| Miris |
1943. gada 19. aprīlī (77 gadu vecumā) Rīga, Latvijas ģenerālapgabals (tagad  Latvija) |
| Nodarbošanās | teātra režisors, aktieris |
Aleksis Mierlauks (īstajā vārdā Aleksis Frīdenfelds; dzimis 1866. gada 15. aprīlī Ikšķilē, miris 1943. gada 19. aprīlī Rīgā) bija latviešu teātra režisors un aktieris, viens no latviešu režijas mākslas pamatlicējiem.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1866. gada 15. aprīlī Ikšķilē. Bijis adoptēts, bet pēc audžuvecāku nāves no 13 gadu vecuma strādāja fabrikā, piedalījās Jonatāna biedrības teātra trupas izrādēs no 1886. gada. Strādāja Rīgas Latviešu teātrī (1890-1908), tad Jaunajā Rīgas teātrī (1908-1915), 1909. gadā papildinājās Maskavas Dailes teātŗī un un Berlīnē 1914. gadā.[1]
Pirmo pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Petrogradu, pēc kara atgriezās dzimtenē un strādāja par Nacionālā teātra direktoru (1919-1921), tad līdz 1938. gadam par režisoru. Miris 1943. gada 19. aprīlī.
Daiļrade[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aleksis Mierlauks bijis aktieris, kas atveidojis izteiksmīgas raksturlomas. Viņu uzskata par vienu no latviešu režijas mākslas pamatlicējiem un psiholoģiskā reālisma virziena veidotājiem.[2] Mierlauka nozīmīgākais sasniegums ir Raiņa lugas "Uguns un nakts" pirmuzvedums Jaunajā Rīgas teātrī 1911. gadā, kas apliecināja latviešu skatuves mākslas briedumu 20. gadsimta sākumā. Pats Mierlauks tajā atveidoja Kangara lomu.
Viņš piedalījies arī vairākās kinofilmās, viņa pēdējā loma bija mācītājs Loders filmā "Kaugurieši" (1941).
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apbalvots ar III un IV (1935) šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1937. gadā saņēma Tēvzemes balvu.
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Valts Grēviņš. Aleksis Mierlauks (monogrāfija). Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga 1956.
- Arturs Bērziņš. Aleksis Mierlauks. // Latvju Mēnešraksts Nr. 1, 1943, 277.-286. lpp.
- Roberts Kroders. Aleksis Mierlauks. Monogrāfiska studija Arhivēts 2019. gada 15. maijā, Wayback Machine vietnē.. // Ilustrēts Žurnāls Nr. 5, 1926, 138.-143. lpp.
- Aspazija. A. Mierlaukam uz 40 gadu darba jubileju[novecojusi saite] (dzejolis). // Trejkrāsaina saule Arhivēts 2018. gada 29. martā, Wayback Machine vietnē., Rīga 1926, 82. lpp.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||||||||||||||
|