Fjodors Ņikonovičs
Fjodors Ņikonovičs | |
---|---|
Krievijas Impērijas Valsts Domes deputāts | |
| |
Dzimšanas dati |
1854. gada 17. februārī Bešenkoviči, Ļepjeļas apriņķis, Vitebskas guberņa (tagad Baltkrievija) |
Miršanas dati |
1911. gada 14. februārī (56 gadu vecumā) Tērbata, Vidzemes guberņa (tagad Igaunija) |
Tautība | baltkrievs |
Reliģija | pareizticība |
Fjodors Ņikonovičs (baltkrievu: Фёдар Іосіфавіч Нікановіч; 1854—1911) bija pareizticīgo prāvests (protojerejs), Ludzas pareizticīgo baznīcas pārzinis. Krievijas Impērijas Valsts Domes 3. sasaukuma deputāts no monarhiskās Krievu Tautas savienības.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1854. gada 17. februārī Ļepjeļas apriņķa Bešenkoviču ciemā pareizticīgo garīdznieka ģimenē. Mācījās vietējā tautskolā, tad Vitebskas garīgajā skolā, 1876. gadā absolvēja Vitebskas garīgo semināru. Darbojās Ļepeļas um Polockas apriņķu draudzēs kā garīdznieks un skolotājs.
1897. gadā viņu iecēla par prāvestu (protojereju), Ludzas pareizticīgo katedrāles pārzini un Vitebskas eparhijas Ludzas apriņķa skolu padomes priekšsēdētāju. Līdztekus viņš bija Ludzas pilsētas skolas ticības mācības skolotājs. Vadīja Ludzas pareizticīgo baznīcas pārbūvi. 1905. gada revolūcijas laikā iestājās Krievu Tautas savienībā (Союз русского народа), 1907. gadā viņu ievēlēja par III. sasaukuma Krievijas Impērijas Valsts Domes locekli no Vitebskas guberņas.[1]
Miris 1911. gada 14. februārī Tērbatas Universitātes klīnikā pēc kuņģa vēža operācijas. Apbedīts Ludzas kapos.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|