Stepans Kirilovs
| Stepans Kirilovs | |
|---|---|
 | |
| 3. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1928. gads — 1931. gads | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1877. gada 24. jūlijā Daugavpils, Vitebskas guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1960. gada 8. jūnijā (82 gadu vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
| Tautība | Latvijas krievs |
| Politiskā partija | Pareizticīgo vēlētāju un krievu apvienoto organizāciju bloks |
| Reliģija | vecticība |
Stepans Kirilovs (krievu: Степан Родионович Кириллов; 1877. gada 24. jūlijs — 1960. gada 8. jūnijs) bija Latvijas krievu izcelsmes politiķis. Bijis Krievijas Valsts domes 4. sasaukuma un Latvijas 3. Saeimas deputāts.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Stepans Kirilovs piedzima 1877. gada 24. jūlijā (pēc vecā stila — 11. jūlijā) Daugavpilī vecticībnieku ģimenē.[1][2] 1894. gadā pabeidza Daugavpils pilsētas skolu. No 1895. līdz 1896. gadam mācījās telegrāfistu skolā.[1] 1908. gadā Kirilovs nokārtoja skolotāja eksāmenu. No 1913. līdz 1914. gadam Petrogradas Tautas universitātē noklausījās lauksaimniecības zinātņu kursu.[1]
Laika periodā no 1899. līdz 1912. gadam Kirilovs tika ievēlēts Daugavpils domē, Daugavpils apriņķa un Vitebskas guberņas valdē. Kirilovs bija Daugavpils pašpalīdzības kredītiestāžu organizators.[1] Tajā pašā laikā viņš aktīvi darbojās vecticībnieku kopienā, rīkoja teoloģiskus kursus, baznīcslāvu valodas un dziedāšanas stundas un bija viens no Daugavpils vecticībnieku brālības organizatoriem.[1] Kirilovs piedalījās 1909. un 1912. gada Viskrievijas Vecticībnieku kongresā. 1912. gadā Kirilovs tika ievēlēts Krievijas Valsts domes 4. sasaukumā no Vitebskas guberņas. Viņš sākotnēji darbojās budžeta komisijā, pēc tam — vecticībnieku lietu komisijā.[1][2]
Pirmajā pasaules karā Kirilovs piedalījās pārsiešanas punktu izveidošanā un sanitārā transporta un hospitāļu tīkla izveidē frontes apkārtnē. Par darbu apbalvots ar Sv. Jura ordeni.[1][2] Pēc Februāra revolūcijas Kirilovs devās uz Krievijas dienvidiem, kur viņš organizēja vietējo vecticībnieku patērētāju biedrību un vīndaru kooperatīvu. Viņš tika ievēlēts Berdjanskas (mūsdienu Ukraina) pilsētas valdē. Krievijas pilsoņu kara laikā viņam četras reizes tika piespriests nāvessods, taču viņam izdevās no tā izvarīties.[1]
1921. gadā Kirilovs atgriezās Latvijā un tika ievēlēts Daugavpils domē. Viņš izdeva laikrakstu «Staroobrjadčeskij Vestņik» (Старообрядческий Вестник — ‘Vecticībnieku Vēstnesis’) un žurnālu «Staroobrjadčeskij Mir» (Старообрядческий Мир — ‘Vecticībnieku Pasaule’).[1] 1928. gadā ievēlēts 3. Saeimā no vecticībnieku un pareizticīgo saraksta. Parlamentā darbojās līdz 1931. gadam.[1] 1930. gadā bija iecelts par zemkopības ministra biedru bez balstiesībām valdībā.[2]
Otrā pasaules kara laikā krita Kirilova dēls un mazdēls. Ņemot vērā savu politisko darbību Krievijas Impērijā un Latvijā, viņš ar ģimeni devās uz Vāciju, taču 1945. gadā ienākot PSRS karaspēkam, atgriezās Latvijā.[1][2] Stepans Kirilovs nomira 1960. gada 8. jūnijā Rīgā pēc smagas slimības.[2] Apglabāts Ivana kapos.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||||||