Stepans Kirilovs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Stepans Kirilovs
Stepan R. Kirillov.jpeg
3. Saeimas deputāts

Dzimšanas dati 1877. gada 24. jūlijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Daugavpils, Vitebskas guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1960. gada 8. jūnijā (82 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība krievs
Politiskā partija Pareizticīgo vēlētāju un krievu apvienoto organizāciju bloks
Reliģija vecticība

Stepans Kirilovs (krievu: Степан Родионович Кириллов; 1877. gada 24. jūlijs — 1960. gada 8. jūnijs) bija krievu izcelsmes Latvijas politiķis. Bijis Krievijas Valsts domes 4. sasaukuma un 3. Saeimas deputāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stepans Kirilovs piedzima 1877. gada 24. jūlijā (pēc vecā stila — 11. jūlijā) Daugavpilī vecticībnieku ģimenē.[1][2] 1894. gadā pabeidza Daugavpils pilsētas skolu. No 1895. līdz 1896. gadam mācījās telegrāfistu skolā.[1] 1908. gadā Kirilovs nokārtoja skolotāja eksāmenu. No 1913. līdz 1914. gadam Petrogradas Tautas universitātē noklausījās lauksaimniecības zinātņu kursu.[1]

Laika periodā no 1899. līdz 1912. gadam Kirilovs tika ievēlēts Daugavpils domē, Daugavpils apriņķa un Vitebskas guberņas valdē. Kirilovs bija Daugavpils pašpalīdzības kredītiestāžu organizators.[1] Tajā pašā laikā viņš aktīvi darbojās vecticībnieku kopienā, rīkoja teoloģiskus kursus, baznīcslāvu valodas un dziedāšanas stundas un bija viens no Daugavpils vecticībnieku brālības organizatoriem.[1] Kirilovs piedalījās 1909. un 1912. gada Viskrievijas Vecticībnieku kongresā. 1912. gadā Kirilovs tika ievēlēts Krievijas Valsts domes 4. sasaukumā no Vitebskas guberņas. Viņš sākotnēji darbojās budžeta komisijā, pēc tam — vecticībnieku lietu komisijā.[1][2]

Pirmajā pasaules karā Kirilovs piedalījās pārsiešanas punktu izveidošanā un sanitārā transporta un hospitāļu tīkla izveidē frontes apkārtnē. Par darbu apbalvots ar Sv. Jura ordeni.[1][2] Pēc Februāra revolūcijas Kirilovs devās uz Krievijas dienvidiem, kur viņš organizēja vietējo vecticībnieku patērētāju biedrību un vīndaru kooperatīvu. Viņš tika ievēlēts Berdjanskas (mūsdienu Ukraina) pilsētas valdē. Krievijas pilsoņu kara laikā viņam četras reizes tika piespriests nāvessods, taču viņam izdevās no tā izvarīties.[1]

1921. gadā Kirilovs atgriezās Latvijā un tika ievēlēts Daugavpils domē. Viņš izdeva laikrakstu «Staroobrjadčeskij Vestņik» (Старообрядческий Вестник — ‘Vecticībnieku Vēstnesis’) un žurnālu «Staroobrjadčeskij Mir» (Старообрядческий Мир — ‘Vecticībnieku Pasaule’).[1] 1928. gadā ievēlēts 3. Saeimā no vecticībnieku un pareizticīgo saraksta. Parlamentā darbojās līdz 1931. gadam.[1] 1930. gadā bija iecelts par zemkopības ministra biedru bez balstiesībām valdībā.[2]

Otrā pasaules kara laikā krita Kirilova dēls un mazdēls. Ņemot vērā savu politisko darbību Krievijas impērijā un Latvijā, viņš ar ģimeni devās uz Vāciju, taču 1945. gadā ienākot PSRS karaspēkam, atgriezās Latvijā.[1][2] Stepans Kirilovs nomira 1960. gada 8. jūnijā Rīgā pēc smagas slimības.[2] Apglabāts Ivana kapos.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 1,11 «STEPANS KIRILOVS». Latgales Centrālā bibliotēka. Skatīts: 2015. gada 3. maijā.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 «Степан Кириллов (krieviski)». Latvijas krievi. Skatīts: 2015. gada 3. maijā.