Foma Portnovs
Foma Portnovs (krievu: Фома Григорьевич Портнов, 27.05.1921—17.07.2008)[1] bija Latvijas biofiziķis un fizioterapeits, medicīnas zinātņu doktors (1962), Rīgas Medicīnas institūta (RMI) profesors (1971).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1921. gada 27. maijā Kurskā. Līdz 1942. gadam studēja Maskavas 4. Medicīnas institūtā. Pēc Otrā pasaules kara beigām pārcēlās uz dzīvi Latvijā, strādāja par Latvijas Eksperimentālās un Klīniskās Medicīnas institūta zinātnisko līdztrādnieku (1951—1962) un laboratorijas vadītāju (1967—1970), RMI Centrālās Zinātniski Pētnieciskās laboratorijas Biofizikas laboratorijas vadītāju (1970—1980). 1978. gadā viņš izveidoja RMI Klīniskās biofizikas nodaļu kardiovaskulārās un nervu sistēmas funkciju traucējumu agrīno pazīmju diagnostikai un profilakses metožu izstrādei. Pētīja aerojonu terapijas[2] un elektroakupunktūras metodi un citas bioloģiskās atgriezeniskās saites metodes, izmantojot oriģinālu medicīnisko aparatūru ("ELAP", "AIST", "AIMA").
1980. gadā pārgāja strādāt PSRS Kabeļrūpniecības Zinātniski pētnieciskajā institūtā (ZPI) par Elektrotehnikas Medicīnas un Bioloģijas problēmu nodaļas vadītāju.[3]
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas viņa laboratorijas darbinieki nodibināja Medicīnas bioloģisko un ekoloģisko pētījumu centru, bet 1994. gadā Psihoneirofizioloģijas un bioregulācijas pētījumu centru Piestātnes ielā 13 Jūrmalā.[4] Miris 2008. gadā Jūrmalā, apglabāts Dubultu kapos.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Курорты Советской Латвии. Rīga: LZA izdevniecība, 1953. — 72 lpp. (brošūra krieviski)
- Аэроионотерапия больных гипертонической болезнью. Rīga: LZA izdevniecība, 1960. — 270 lpp. (monogrāfija krieviski)
- Аэроионы и их лечебное применение. Rīga: LZA izdevniecība, 1961. — 102 lpp. (brošūra krieviski)
- Aeroions and their use in medicine: selected portions. Ft. Belvoir Defense Technical Information Center, 1962. (fragmentu tulkojums angliski)
- Аэроионы и здоровье. М.: Знание, 1964. — 43 с. (brošūra krieviski sērijā Биология и медицина 1964. № 22.)
- Аэроионотерапия и электроаэрозольтерапия, в кн.: Пробл. клин. биофизики, под ред. Ф. Г. Портнова, с. 80, Рига, 1972 (rakstu krājums krieviski)
- Аурикулотерапия и аурикулодиагностика. Наука и техника. 1979. № 5. с. 11-13. (publikācija krieviski)
- Электропунктурная рефлексотерапия. Rīga: Zinātne, 1988. — 350 lpp. (monogrāfija krieviski, 1. izdevums 1980. gadā, 2. izdevums 1987. gadā, tirāža 25 000 eks.)
- Elektropunktura: igłoterapia bez igieł. Warszawa: Wydawnictwo "Elektron", 1991. (poliski, kopā ar T. Nikołajczuk)
Patenti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Elektroterapijas metode. Autori: F. Portnovs, E. Spuris, I. Fedotovs, V. Januškovskis (RMI, 1977. gads)[5]
- Obliterējošā endarterīta ārstēšanas metode, iedarbojoties uz akupunktūras punktiem. Autori: F. Portnovs, A. Sarkisjans (A. Akopjana Kurortoloģijas un fizioterapijas ZPI, 1981, 1984)[6]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas PSR Valsts prēmija (1982).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Mirušo Latvijas un latviešu ārstu saraksts». Skatīts: 2019. gada 26. janvārī.
- ↑ Ф. Г. Портнов. Аэроионизация. Большая Медицинская Энциклопедия
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 89. lpp.
- ↑ «Psihoneirofizioloģijas un bioregulācijas pētījumu centrs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 7. septembrī. Arhivēts 2017. gada 26. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ СПОСОБ ЭЛЕКТРОТЕРАПИИ (krieviski)
- ↑ СПОСОБ ЛЕЧЕНИЯ БОЛЬНЫХ ОБЛИТЕРИРУЮЩИМ ЭНДАРТЕРИИТОИ путем воздействия на точки акупунктуры (krieviski)
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|