Kurska

Kurska
pilsēta
Курск
Znamenskas katedrāle
Karogs Ģerbonis
Kurska Atrašanās vieta Kurskas apgabalā
Koordinātas: 51°43′N 36°11′E
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Centrs
Federācijas subjekts	Kurskas apgabals
Pirmoreiz minēta	1032. gadā
Pilsētas statuss	1095. gadā
Platība
• Kopējā	190,75 km2
Iedzīvotāji (2014)
• kopā	431 171
• blīvums	2 260,4/km²
Laika josla	UTC (UTC+3)
Pasta indekss	305000
Tālruņu kods	+7 4712
Mājaslapa	www.kurskadmin.ru
Kurska Vikikrātuvē

Kurska (krievu: Курск) ir pilsēta Krievijā, Kurskas apgabala administratīvais centrs. Pilsēta atrodas Krievijas rietumos, 500 km uz dienvidiem no Maskavas Seimas un Tuskaras krastos. Viens no Krievijas kultūras un reliģijas centriem, viduslaikos — Kurskas kņazistes galvaspilsēta. Kurska un tās apkārtne, 2. pasaules kara laikā, bija būtiska Sarkanās armijas un Vērmahta sadursmes vieta, kur norisinājās lielākā tanku cīņa vēsturē.

Vēsture

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka mūsdienu Znamenskas klostera vietā jau 8. gadsimtā pastāvējusi ievērojama apdzīvotā vieta. Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1032. gada hronikā kā liela pilsēta ar attīstītu tirdzniecību. Kurska bijusi Čerņigovas kņazistes, bet vēlāk — Perejaslavļas kņazistes un Novgorodas-Severskas kņazistes sastāvā. Kopš 1095. gada Laurentija hronikā minēta kā 11.—13. gadsimtā pastāvējušās Kurskas kņazistes galvaspilsēta. 1238. gadā pilsētu pilnībā nopostīja mongoļu karaspēks.

No 1362. gada līdz 15. gadsimta beigām Kurska bija Lietuvas Lielkņazistes sastāvā. Kopš 1508. gada pilsēta ir Maskavas Lielkņazistes viens no svarīgākajiem aizsardzības centriem. 15.—16. gadsimtā pilsēta Krimas tatāru un nogaju uzbrukumos vairākkārt nopostīta un panīkst.

1586. gadā pilsēta tiek atjaunota jaunā vietā un tas tiek uzskatīts par tās atkārtotās dibināšanas gadu. 1596. gadā uzbūvēts jauns cietoksnis, kurā pastāvīgi dislocēti vairāk kā 1300 karavīru. Līdz 1779. gadam, kad izveidota Kurskas vietvaldība, pilsēta ietilpa Kijevas un Belgorodas guberņās. 1797. gadā kļūst par jaunizveidotās Kurskas guberņas centru. No 19. gadsimta sākuma pilsēta veidojas kā ievērojams rūpniecības centrs, kopš 1868. gada — dzelzceļa mezgls.