Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka mūsdienu Znamenskas klostera vietā jau 8. gadsimtā pastāvējusi ievērojama apdzīvotā vieta. Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1032. gada hronikā kā liela pilsēta ar attīstītu tirdzniecību. Kurska bijusi Čerņihivas kņazistes, bet vēlāk — Perejaslavļas kņazistes un Novgorodas-Severskas kņazistes jeb Severijas sastāvā. Kopš 1095. gada Laurentija hronikā minēta kā 11.—13. gadsimtā pastāvējušās Kurskas kņazistes galvaspilsēta. 1238. gadā pilsētu pilnībā nopostīja mongoļu karaspēks.
No 1362. gada līdz 15. gadsimta beigām Kurska bija Lietuvas Lielkņazistes sastāvā. Kopš 1508. gada pilsēta bija Maskavas Lielkņazistes viens no svarīgākajiem aizsardzības centriem. 15.—16. gadsimtā pilsēta Krimas tatāru un nogaju uzbrukumos vairākkārt nopostīja un tā panīka.
1586. gadā pilsētu atjaunoja jaunā vietā un to uzskata par Kurskas atkārtotās dibināšanas gadu. 1596. gadā uzbūvēja cietoksni, kurā pastāvīgi atradās vairāk kā 1300 karavīru. Līdz 1779. gadam, kad izveidota Kurskas vietniecība, pilsēta ietilpa Kijivas un Belgorodas guberņās. 1797. gadā tā kļuva par jaunizveidotās Kurskas guberņas centru. 19. gadsimta sākumā pilsēta kļuva par rūpniecības centru, bet 1868. gadā par dzelzceļa mezglu.
.svg)
Krievija
Kurska Vikikrātuvē
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kurska.
