Frīģijas dzelzene

Frīģijas dzelzene
Frīģijas dzelzene (Centaurea phrygia)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Apakšklase	Asteru apakšklase (Asteridae)
Rinda	Asteru rinda (Asterales)
Dzimta	Kurvjziežu dzimta (Asteraceae)
Ģints	Dzelzenes (Centaurea)
Suga	Frīģijas dzelzene (Centaurea phrygia)
Frīģijas dzelzene Vikikrātuvē

Frīģijas dzelzene (Centaurea phrygia) ir augu suga kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģintī. Savvaļā tā ir sastopama centrālajā, austrumu un ziemeļu Eiropā, tostarp Latvijā, kā arī dažviet Āzijā. Ir nodalītas vairākas pasugas. Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas ir sastopami sausās pļavās, atmatās, mežmalās un ceļu malās.

Morfoloģija

Frīģijas dzelzene ir daudzgadīgs, 15—75 cm garš lakstaugs, ar stāvu, raupju, masīvu, četršķautņainu, stublāju, kurš augšdaļā zaro. Stublājs ir blīvi aplapots līdz pat ziedkopai. Lapas ir veselas, plati eliptiskas, aptuveni 4—12 cm garas un 1,5—4 cm platas, apmatotas, lapas mala ir attāli zobaina.

Ziedi ir purpursārti un tie ir izvietoti 1,5—2 cm garos un 1,2—1,6 cm platos kurvīšos. Ārējie piltuvziedi gandrīz divlūpaini, acīm redzami garāki nekā iekšējie. Pamatojoties galvenokārt uz vīkala lapu izskatu, Baltijas reģionā nodala 2 pasugas — Frīģijas pasugu (ssp. phrygia), kurai raksturīgs plūksnains, īsas, platas un stāvas vīkallapas, un Pseidofrīģijas pasugu (ssp. pseudophrygia), kurai raksturīgas garākas un bieži vien noliekušās ārējās vīkallapas ar plēvjainiem un plūksnainiem galiem.

Auglis ir brūnpelēks sēklenis ar īsu kausmatiņu pušķi. Ziedēšanas sezona ir no jūlija līdz septembrim.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frīģijas dzelzene.

• Encyclopædia of Life raksts (angliski)