Frideriks Šopēns

Frideriks Šopēns Fryderyk Chopin Personīgā informācija Dzimis 1810. gada 1. martā Želazova Vola, netālu no Sohačevas, Varšavas hercogiste (tagad Polija) Miris 1849. gada 17. oktobrī (39 gadi) Parīze, Francija Tautība polis Paraksts

Profesionālā informācija Stils romantisms Žanrs klaviermūzika Mācības Varšavas konservatorija

Frideriks Fransuā Šopēns (franču: Frédéric François Chopin) jeb Frideriks Francišeks Šopens (poļu: Fryderyk Franciszek Chopin; dzimis 1810. gada 1. martā, miris 1849. gada 17. oktobrī) bija 19. gadsimta poļu komponists, viens no visu laiku ievērojamākajiem mūziķiem, klaviermūzikas autors un izpildītājs.

Šopēna vārdā ir nosaukts pianistu konkurss Varšavā (Starptautiskais Friderika Šopēna pianistu konkurss), kas notiek kopš 1927. gada reizi piecos gados, Varšavas Šopēna lidosta, kas ir Polijas lielākā lidosta, asteroīds.

Dzīvesgājums

Friderika Šopēna dzimtā māja Želazova Volas muižā

Dzimis 1810. gada 1. martā (pēc dzimšanas apliecības — 22. februārī) Želazova Volas muižas mājskolotāja, polonizēta francūža Nikolā Šopēna un viņa sievas Teklas Justines, dzimušas Kšižanovskas (1782—1861), ģimenē. Dažus mēnešus pēc viņa dzimšanas ģimene pārcēlās uz Varšavu, jo tēvam piedāvāja franču valodas un literatūras skolotāja vietu licejā.

Mācījās klavierspēli pie čehu komponista V. Živnija un astoņu gadu vecumā par brīnumbērnu slavinātais Frideriks Varšavā sniedza pirmos atklātos koncertus. Mācījās Varšavas licejā (1823—1826) un Varšavas mūzikas skolā J. Elsnera vadībā (1826—1828), līdztekus uzstājās kā klavierspēles virtuozs. 1829. gadā lielus panākumus guva Šopēna divi koncerti Vīnes operā un viņš izdeva pirmās kompozīcijas.

Pēc Novembra sacelšanās apspiešanas (1830—1831) Šopēns vairs neatgriezās krievu okupētajā Polijā. Ap 1836. gadu viņš Parīzē ieguva vispārēju slavu, uzstājoties koncertos un sadraudzējoties ar tādiem tā laika ievērojamiem māksliniekiem kā Vinčenco Bellīni, Ežēnu Delakruā, Ektoru Berliozu, Ferencu Listu un Robertu Šūmani. Šajā pašā laikā sākās Šopēna romantiskā draudzība ar Žoržu Sandu, kura turpinājās 10 gadus. Jau 1830. gadu sākumā izpaudās Šopēna slimība — tuberkuloze, kas progresēja, un 1849. gadā Parīzē Šopēns mira 39 gadu vecumā. Apglabāts Perlašēza kapsētā Parīzē, bet sirds pēc komponista vēlmes apglabāta Svētā Krusta baznīcā Varšavā.

Šopēna mūzika

Frideriks Šopēns radījis skaņdarbus gandrīz vienīgi klavierēm (ir arī dziesmas un kameransambļi, kā arī vairāki darbi klavierēm ar orķestri). Daži no skaņdarbiem kļuvuši par rietumu kultūras ikonām, piemēram, Šopēna sēru maršs (otrās klaviersonātes trešā daļa). Visiecienītākie Šopēna mūzikas žanri bija miniatūras: etīdes, mazurkas, prelūdijas, noktirnes, polonēzes un valši. Ir arī apjomīgākas kompozīcijas: sonātes, balādes, fantāzija, barkarola. Abi Šopēna klavierkoncerti ir gandrīz visu starptautisko pianistu konkursu repertuārā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frideriks Šopēns.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• www.chopinmusic.net (angliski un franciski)
• www.chopinproject.com (angliski)
• F.Šopēna institūts (poliski un angliski) Arhivēts 2022. gada 23. janvārī, Wayback Machine vietnē.