Frideriks Šopēns

Frideriks Šopēns; Fryderyk Chopin
Personīgā informācija
Dzimis	1810. gada 1. martā ; Želazova Vola, netālu no Sohačevas,; Varšavas hercogiste; (tagad Polija)
Miris	1849. gada 17. oktobrī (39 gadi); Parīze, Francija
Tautība	polis
Paraksts
Profesionālā informācija
Stils	romantisms
Žanrs	klaviermūzika
Mācības	Varšavas konservatorija
	Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts

Frideriks Francišeks Šopēns (poļu: Fryderyk Franciszek Chopin, franču: Frédéric François Chopin; dzimis 1810. gada 1. martā, miris 1849. gada 17. oktobrī) bija 19. gadsimta poļu komponists. Viņš ir viens no visu laiku ievērojamākajiem poļu mūziķiem un viens no pasaules ievērojamākajiem klaviermūzikas autoriem un izpildītājiem.

Šopēna vārdā ir nosaukts pianistu konkurss Varšavā (Starptautiskais Friderika Šopēna pianistu konkurss), kas notiek kopš 1927. gada reizi piecos gados, Varšavas Šopēna lidosta, kas ir Polijas lielākā lidosta, asteroīds.

Biogrāfija

Frideriks Šopēns ir dzimis 1810. gada 1. martā (pēc dzimšanas apliecības — 22. februārī), nelielā Mazovijas ciematiņā Želazova Vola, skolotāja, polonizēta francūža ģimenē. Dažus mēnešus pēc Šopēna dzimšanas ģimene pārcēlās uz Varšavu, jo tēvam piedāvāja franču valodas un literatūras skolotāja vietu licejā.

Ap 1836. gadu Šopēns Parīzē jau bija ieguvis vispārēju slavu, uzstājoties koncertos un sadraudzējoties ar tādiem tā laika ievērojamiem māksliniekiem kā Vinčenco Bellīni, Ežēnu Delakruā, Ektoru Berliozu, Ferencu Listu un Robertu Šūmani. Šajā pašā laikā sākās Šopēna romantiskā draudzība ar Žoržu Sandu, kura turpinājās 10 gadus. Jau 1830. gadu sākumā izpaudās Šopēna slimība — tuberkuloze, kas progresēja, un 1849. gadā Parīzē Šopēns mira 39 gadu vecumā. Apglabāts Perlašēza kapsētā Parīzē, bet sirds pēc komponista vēlmes apglabāta Varšavā, Svētā Krusta baznīcā.

Šopēna mūzika

Frideriks Šopēns radījis skaņdarbus gandrīz vienīgi klavierēm (ir arī dziesmas un kameransambļi, kā arī vairāki darbi klavierēm ar orķestri). Daži no skaņdarbiem kļuvuši par rietumu kultūras ikonām, piemēram, Šopēna sēru maršs (otrās klaviersonātes trešā daļa). Visiecienītākie Šopēna mūzikas žanri bija miniatūras: etīdes, mazurkas, prelūdijas, noktirnes, polonēzes un valši. Ir arī apjomīgākas kompozīcijas: sonātes, balādes, fantāzija, barkarola. Abi Šopēna klavierkoncerti ir gandrīz visu starptautisko pianistu konkursu repertuārā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frideriks Šopēns.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
www.chopinmusic.net (angliski un franciski)
www.chopinproject.com (angliski)
F.Šopēna institūts (poliski un angliski)^{[novecojusi saite]}