Horvātijas futbola izlase
Jump to navigation
Jump to search
Horvātija | |||
![]() | |||
Iesauka(s) | Vatreni | ||
---|---|---|---|
Asociācija | Horvātijas Futbola federācija | ||
Konfederācija | UEFA (Eiropa) | ||
Galvenais treneris | ![]() | ||
Kapteinis | Luka Modričs | ||
Visvairāk spēļu | Darijo Srna (134) | ||
Visvairāk vārtu | Davors Šukers (45) | ||
FIFA kods | CRO | ||
| |||
Pirmā spēle | |||
![]() ![]() (Zagreba, Horvātija; 1940. gada 2. aprīlis) No 1990. gada: ![]() ![]() (Zagreba, Horvātija; 1990. gada 17. oktobris) | |||
Lielākā uzvara | |||
![]() ![]() (Rijeka, Horvātija; 2016. gada 4. jūnijs) | |||
Lielākais zaudējums | |||
![]() ![]() (Elče, Spānija; 2018. gada 11. septembris) | |||
Pasaules kauss | |||
Piedalīšanās | 5 (Pirmoreiz 1998) | ||
Labākais rezultāts | 2. vieta: 2018 | ||
Eiropas čempionāts | |||
Piedalīšanās | 5 (Pirmoreiz 1996) | ||
Labākais rezultāts | Ceturtdaļfināls: 1996; 2008 |
Horvātijas futbola izlase ir nacionālā futbola komanda, kas pārstāv Horvātiju starptautiskās futbola sacensībās. Horvātijas futbola izlasi pārvalda Horvātijas Futbola federācija. Pēc Dienvidslāvijas sadalīšanās Horvātijas izlase savu pirmo spēli aizvadīja 1990. gada 17. oktobrī pret ASV. Lielākais Horvātijas izlases panākums ir 2. vieta 2018. gada FIFA Pasaules kausā, kur finālā tā piekāpās Francijas izlasei. 1998. gada Pasaules čempionātā Horvātija izcīnīja 3. vietu. No visām bijušās Dienvidslāvijas valstīm vislielākie panākumi ir tieši Horvātijas izlasei.
Pasaules čempionātos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1930-1990 - Nepiedalījās, atradās Dienvidslāvijas sastāvā
- 1994 - Nepiedalījās
- 1998 - 3. vieta
- 2002 - Grupu turnīrs
- 2006 - Grupu turnīrs
- 2010 - Nekvalificējās
- 2014 - Grupu turnīrs
- 2018 - 2. vieta
Eiropas čempionātos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1960-1992 - Nepiedalījās, atradās Dienvidslāvijas sastāvā
- 1996 - Ceturtdaļfināls
- 2000 - Nekvalificējās
- 2004 - Grupu turnīrs
- 2008 - Ceturtdaļfināls
- 2012 - Nekvalificējās
- 2016 - Astotdaļfināls
Spēlētāju rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Visvairāk aizvadīto spēļu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Spēlētājs | Karjera izlasē | Spēles |
---|---|---|
Darijo Srna | 2002—2016 | 134 |
Luka Modričs | 2006— | 130 |
Stipe Pletikosa | 1999—2014 | 114 |
Ivans Rakitičs | 2007—2019 | 106 |
Josips Šimuničs | 2001—2013 | 105 |
Ivica Oličs | 2002—2015 | 104 |
Vedrans Čorluka | 2006—2018 | 103 |
Dario Šimičs | 1996—2008 | 100 |
Ivans Perišičs | 2011— | 93 |
Mario Mandžukičs | 2007—2018 | 89 |
Visvairāk gūto vārtu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Spēlētājs | Karjera izlasē | Vārti |
---|---|---|
Davors Šukers | 1991—2002 | 45 |
Mario Mandžukičs | 2007—2018 | 33 |
Eduardu da Silva | 2004—2014 | 29 |
Ivans Perišičs | 2011— | 29 |
Darijo Srna | 2002—2016 | 22 |
Ivica Oličs | 2002—2015 | 20 |
Niko Kraņčars | 2004—2013 | 16 |
Luka Modričs | 2006— | 16 |
Nikola Kaliničs | 2008—2018 | 15 |
Gorans Vlaovičs | 1992—2002 | 15 |
Ivans Rakitičs | 2007—2019 | 15 |
Sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šāds sastāvs tika izsaukts draudzības spēlei pret Turciju (11.11.2020) un 2020.—2021. gada UEFA Nāciju līgas spēlēm pret Zviedriju (14.11.2020) un Portugāli (17.11.2020).[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Dalić objavio popis kandidata za utakmice u studenom - Hrvatski nogometni savez». hns-cff.hr. Skatīts: 2020-11-07.
|