Friča Brīvzemnieka iela (Rīga)

Friča Brīvzemnieka iela
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Zemgales priekšpilsēta
Apkaime	Torņakalns
Garums	650 m
Vēsturiskie ; nosaukumi	Marijas Dzirnavu iela; Sudmalu iela;
Joslu skaits	2
Segums	asfalts, bruģis
Sabiedriskais transports
Tramvajs	10.
	Friča Brīvzemnieka iela Vikikrātuvē

Friča Brīvzemnieka iela ir iela Rīgā, Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Torņakalnā. Iela sākas krustojumā ar Vienības gatvi, bet beidzas krustojumā ar Ojāra Vācieša ielu. Kopējais ielas garums ir 650 metri, un tā sastāv no 2 braukšanas joslām ar asfalta un bruģa segumu. Pa Friča Brīvzemnieka ielu visā garumā iet 10. tramvaja līnija.

Iela nosaukta Friča Brīvzemnieka — folklorista, sabiedriska darbinieka, publicista, dzejnieka un tulkotāja, ievērojama jaunlatviešu kustības dalībnieka vārdā.

Ielas raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Friča Brīvzemnieka iela sākas krustojumā ar Ojāra Vācieša ielu pie Māras dīķa, Mārupītes un Arkādijas parka. Iela netālu no Torņakalna dzelzceļa stacijas šķērso divas dzelzceļa līnijas: Rīga—Tukums un Rīga—Jelgava pa vienotu satiksmes pārvadu. Posmā starp O. Vācieša ielu un dzelzceļu ielas nepāra numuru pusē ir Arkādijas parks, bet pāra numuru pusē pārsvarā saimnieciska apbūve. Otrpus dzelzceļa līnijai — pārsvarā dzīvojamā apbūve, kā arī Torņakalna kapi pāra numuru pusē pirms krustojuma ar Vienības gatvi, kur iela beidzas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Friča Brīvzemnieka iela pirmo reizi Rīgas pilsētas plānos sastopama 1844. gadā ar nosaukumu Marijas Dzirnavu iela. 1921. gada Rīgas adrešu grāmatās tā minēta ar nosaukumu Sudmalu iela. Abi nosaukumi saistīti ar dzirnavām uz Mārupītes pie Māras dīķa (jau 1226. gadā šeit bija uzceltas Rīgas bīskapa dzirnavas, pēdējās dzirnavas nojauktas 1920. gados^[1]). 1923. gadā tā ieguva nosaukumu Brīvzemnieka iela, bet 1987. gadā — Friča Brīvzemnieka iela.