Fricis Labrencis
| ||||||||||||||
|
Fricis Labrencis (1894—1920) bija latviešu strēlnieks, 6. Tukuma latviešu sarkano strēlnieku pulka komandieris (1918).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1894. gada 5. februārī Dobeles apriņķī zemnieka Anša Labrenča ģimenē. Pēc Pirmā pasaules kara sākšanās viņu iesauca Krievijas Impērijas armijā un nosūtīja mācīties uz 2. Kijivas praporščiku skolu. 1915. gadā viņš piedalījās kaujās pie Daugavpils, pēc tam Rumānijas frontē. 1917. gada oktobrī viņu ievēlēja par bataljona komandieri. 1918. gada februārī Labrenci demobilizēja, bet aprīlī viņš iestājās Latviešu strēlnieku divīzijas 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka 3. rotā, tad viņu paaugstināja par 1. rotas komandieri, bet 1918. gada 5. jūnijā par pulka komandiera palīgu. No 1918. gada 7. līdz 22. jūlijam viņš piedalījās baltgvardu sacelšanās apspiešanā Jaroslavļā, pēc tam viņu iecēla par 6. Tukuma pulka komandieri. No 1918. gada augusta līdz novembrim Labrencis piedalījās kaujās pret Čehoslovāku leģionu, Kazaņas un Simbirskas ieņemšanā.
Latvijas brīvības cīņu laikā Labrencis cīnījās Padomju Latvijas armijas sastāvā un piedalījās Rīgas ieņemšanā 1919. gada 3. janvārī. 1919. gada ziemā un agrā pavasarī 6. latviešu strēlnieku pulks Labrenča vadībā piedalījās Igaunijas brīvības cīņu kaujās pret Igaunijas bruņotajiem spēkiem pie Tartu, Izborskas un Alūksnes. 1919. gada maijā viņu kā pulka komandieri iecēla arī par brigādes komandiera vietnieku, atkāpjoties uz Latgales fronti.
1919. gada 11. oktobrī—18. novembrī 6. latviešu strēlnieku pulks Labrenča vadībā piedalījās Orlas-Kromu operācijā pret Dienvidkrievijas bruņotajiem spēkiem. 1920. gada janvārī Labrenci iecēla par Latviešu strēlnieku divīzijas 2. brigādes komandieri un viņš piedalījās kaujās pret Mahno Revolucionāro Ukrainas nemiernieku armiju Ukrainā. Perekopa-Čongaras operācijas laikā 1920. gada 7.—12. novembrī Labrenča vadītie latviešu strēlnieki uzvarēja Vrangeļa Krievu armiju un ieņēma Eipatorijas pilsētu un Saki izvietoja otrās latviešu brigādes štābu. 1920. gada 22. novembrī Labrenci nogalināja sakautās Mahno armijas kaujinieki, un viņu apbedīja Eipatorijas militārajā kapsētā.
1978. gada 25. oktobrī pie Saki atklāja pelēka granīta krūšutēlu (tēlnieks Leonīds Kristovskis).[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Революционный латышский комбриг (krieviski)