Frīdrihs Mēnijs
| ||||||||
| ||||||||
Frīdrihs Mēnius, arī Frīdrihs Meins (latīņu: Fridericus Menius arī Solomonus Majus Menius[1]; dzimis ap 1593. gadu Pomerānijā, miris 1659. gadā[2]) bija Zviedru Vidzemes tiesībzinātnieks, vēsturnieks, Tērbatas Gustava akadēmijas profesors, alķīmiķis,[3] 1632. gadā pirmais drukātā materiālā publicējis tautasdziesmu latviešu valodā.[4]
Pieļauj, ka Mēnijs runājis arī latviski un daudzmaz pārzinājis latviešu dzīves apstākļus un sadzīves tradīcijas.[5]
Dzīves gājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis ap 1593. gadu Voldegkā[6] Pomerānijā, studēja Rostokas un Greifsvaldes Universitātēs. 1620. gadā iznāca viņa dzejas krājums un angļu komēdiju vāciskais tulkojums.[7] 1629. gadā Zviedrijas feldmaršals un Vidzemes ģenerālgubernatora pienākumu izpildītājs Gustavs Horns pieņēma Mēniju par lauka mācītāju Zviedru Vidzemes luterāņu baznīcas dienestā. 1630. gadā norīkoja par Carnikavas, Ādažu, šobrīd Baltezera (Neuermühlen), Daugavgrīvas[8] un Ropažu baznīcu mācītāju, kopš 1630. gada 23. augusta viņš bija Tērbatas Ģimnāzijas vēstures pasniedzējs.[9]
1630. gada iznāca viņa Intrada jeb ievads topošajā vispārīgajā Livonijas vēstures aprakstā.
Kad 1632. gadā pēc Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa rīkojuma Tērbatā nodibināja Academia Gustaviana, Frīdrihs Mēnijs 1632. gada 15. oktobrī kļuva par tās vēstures profesoru, taču drīz vien tika iecelts par Gustava Horna muižas pārvaldnieku un Tērbatu pameta. 1633. gadā Tērbatā izdeva viņa Prodromus jeb priekšvēstnesi Vidzemes tiesībās un tradīcijās no provinces dibināšanas līdz ķēniņa Gustava Lielā nāvei, bet 1632. vai 1635. gadā Syntagma de origine Livonorum jeb „Sacerējumu par livoniešu izcelsmi”, kurā otro reizi pēc 1584. gada Rīgas sālspūtēju pūšamo vārdu pieraksta bija publicēta latviešu tautasdziesma ar visām notīm:
Mane balte mamelit,
Dod man viene kakenit,
Man pelite piejukus
Pie ta sviesta bundelin'.
Bija precējies ar Tērbatas profesora Georga Manceļa māsu, bet tika apsūdzēts divsievībā un bēga no Vidzemes uz Zviedriju. Savukārt Zviedrijā viņu apsūdzēja par kristīgās reliģijas dogmu ķecerīgu iztulkojumu.[10] Pēc ilgstoša ieslodzījuma, pateicoties savām zināšanām ķīmijā (alķīmijā), 1640.—1644. gadā viņš strādāja par vara raktuvju uzraugu Zviedrijā.
Miris ap 1659. gadu Zviedrijā vai arī pārcēlies uz dzīvi Ziemeļamerikas kolonijās.[5]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Poemata artificiosa varii generis. Lipsiae (1620)
- Englische Comoedien. 2 Theile. Eine sehr klägliche Tragoedia von Tito Andronico, und der hoffertigen Käyserin, darinnen denckwürdige actiones zu befinden (Titus Andronicus), Altenburg (1620).
- Syntagma historico-politico-juridicum de ritibus funebribus omnium gentium. Altenburg (1620)
- Intrada und Vortrab der grossen Universal Liefflandischen Historischer Geschichten Beschreibung, worinnen kürtzlich einem jeden für Augen gestellet wird, war er in folgender Liefflandischen Chronic zu erwarten. Item womit ein jeder mit allerhand Nohtwendigen Nachrichtungen dem Autori zu bevorstehendem Wercke zu statten kommen möge. Aufs licentz zulafs und verordnung der hohen Königlichen Officianten, gestellet durch Fridericum Menium P.L.C. Pastorn der Kirchen zu Newmühl, Dunemund, Czarnikow und Rohdenpeufs. Riga, bei Gerhard Schröder (1630)[11]
- Nuncius Parnassi Livonici poeticus vnd frölicher Lobgesang, auf die Fundation der königlichen Schwedischen Academiae zu Dörpat in Liefflandt den 15. Octobris Anno 1632. Gedruckt zu Dörpat, durch Jacob Beckern (1632)
- Friderici Menii Historischer Prodromus des Lieffländischen Rechtens und Regiments Von Anfange der Provintz Erfindunge/ biß auff Ihr Königl. Majest. von Schweden Gustavi Magni Todt: Aus Wahrhafften und Glaubwürdigen Actis und Actitatis verfertiget und zusammen gebracht. Dörpt in Lieffland: Becker (1633)
- Syntagma de origine Livonorum. Dorpati (1632/1635)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Silinš, Uldis. Mēs esam Carnikavieši: pastaiga pa novada vēsturi 1211.—1944. Elpa, 2002. 38. lpp.
- ↑ http://libris.kb.se/bib/2518137
- ↑ Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia. Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur. Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.
- ↑ Fridericus Menius. Syntagma de origine Livonorum. Dorpat, 1632. S.45. [arī] — In: Scriptores rerum Livonicarum. Bd. 2. Riga, Leipzig, 1848, S. 511—542.
- ↑ 5,0 5,1 Jānis Stradiņš. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2009. — 164 lpp.
- ↑ geni.com[novecojusi saite]
- ↑ Projekt Runeberg
- ↑ Vecbaznīcas ciemā, tagad Vecdaugavā, nejaukt ar Daugavgrīvas Balto baznīcu Rīnūžos, kas iesvētīga tikai 1788. gada 17. septembrī.
- ↑ Johann Friedrich von Recke, Karl Eduard Napiersky, Theodor Beise. Allgemeines Schriftsteller- und Gelehrten-Lexikon der Provinzen Livland, Esthland und Kurland. Bd. 3. J.F. Steffenhagen und Sohn, 1831. S.201.
- ↑ Skat., arī. Marek Tamm, Linda Kaljundi, Carsten Selch Jensen. Crusading and Chronicle Writing on the Medieval Baltic Frontier: A Companion to the Chronicle of Henry of Livonia. Ashgate Publishing, Ltd., 2011. p.372., Andreae Antonii Stiernman Centuria secunda anonymorum nec non decas prima pseudonymorum ex scriptoribus gentis suigothicae: In qua haeresis Friderici Menii de sacrosancta trinitate etc. exhibetur. Holmiaw, Sumptibus & Tupis Joh. Laur. Horrn, Reg. Antiqv. Archivi Typogr, 1726.
- ↑ http://www.worldcat.org
|