GAZ-A
| GAZ-A | |
|---|---|
 | |
| Pamatinformācija | |
| Ražotājs | GAZ |
| Ražošanas gadi | 1932—1936 |
| Ražošanas vieta |
GAZ , Gorkija, PSRS KIM, Maskava, PSRS |
| Virsbūve un šasija | |
| Klase | vidējā klase |
| Virsbūves tips |
4 durvju faetons 4 durvju sedans 2 durvju pikaps |
| Piedziņa | aizmugurējā piedziņa |
| Saistītie modeļi | Ford Model A |
| Piedziņa | |
| Dzinējs | GAZ-A 3.2 l, 40 Zs I4 |
| Transmisija | mehāniskā 3 pārnesumu |
| Izmēri | |
| Garenbāze | 2630 mm |
| Garums | 3790 mm |
| Platums | 1710 mm |
| Augstums | 1788 mm |
| Pašmasa | 1080 kg |
| Hronoloģija | |
| Pēctecis | GAZ-M-1 |
GAZ-A (krievu: ГАЗ-А) ir vidējās klases faetona virsbūves vieglā automašīna. Ford A modeļa licencētā kopija, kā ražošanai aprīkojumu un dokumentāciju padomju valdība 1929. gadā iegādājās no ASV uzņēmuma Ford Motor Company.[1]
GAZ-A ir pirmais padomju masveida konveijera līnijās ražotais automobilis. Automobili ražoja no 1932. līdz 1936. gadam Gorkijas Automobiļu rūpnīcā un no 1933. līdz 1935. gadam Maskavas KIM. Pirmie divi automobiļi tika izlaisti 1932. gada 8. decembrī. Pavisam kopā tika saražoti 41917 šī modeļa automobiļi.[2]
Modifikācijas un specializētie automobiļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- GAZ-3 un GAZ-6 ir GAZ-A modifikācijas ar slēgtu 4 durvju sedana virsbūvi. GAZ-6 tika ražots mazās partijās no 1934. līdz 1936. gadam. Šī modifikācija ir pirmais sērijveidā ražotais padomju automobilis ar slēgtā tipa virsbūvi.[3] Galvenā ražošanas problēma bija plāno metālu lokšņu darbības uz konveijera un to metināšana.[4]
- GAZ-4 ir modifikācija ar kravas pasažieru virsbūvi pikapu ar kravnesību 500 kg. Automobilis aprīkots ar kravas automobiļa GAZ-АА kabīni, rezerves ritenis izvietots kreisā spārna nišā. Kravas platforma — 1,6x1,1 metri. Tika ražots no 1934. līdz 1936. gadam.
- GAZ-A-Aero bija eksperimentāls modelis ar aerodinamisku virsbūvi uz GAZ-А bāzes. Izveidoja inženieris Aleksejs Ņikitins 1934. gadā.
- GAZ-A-Aremkuz ir speciālā taksometru modifikācija, tika ražota Maskavā no 1933. līdz 1935. gadam.[5] Taksometru automobiļi bija ar slēgta tipa virsbūvi un iekšējo starpsienu, kas atdalīja šoferi no pasažieru salona. Automobiļus ražoja Maskavas rūpnīca "Аремкуз". Atšķirībā no GAZ-3 un GAZ-6, virsbūve bija sastāvēja no koka karkasa ar metāla paneļiem. Modifikācijas garums bija 4286 mm, augstums 1720 mm, pilnā masa 1350 kg. Tika izlaisti aptuveni 500 modifikācijas modeļi.[6]
Pielietojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- GAZ-А ir 1930. gadu pirmās puses visvairāk masveidā ražotais padomju automobiļa modelis, kas pārsvarā tika piegādāts valsts instancēm un Sarkanai armijai.
- GAZ-А bija visvairāk izmantotais Sarkanās armijas štābu automobilis 1930. gados. Uz automobiļa tika montēta īsviļņu štābu radiostacija 5-АK.[7][8][9]
- 1935. gadā gaisa spēku daļās tika izmēģināts uz GAZ-A bāzes veidots ugunsdzēsēju automobilis, ar ūdens sūkni un kasti ugunsdzēšamo cauruļu glabāšanai.[7]
- GAZ-А 1930. gadu pirmajā pusē bija populārākais taksometra modelis. Tika aprīkots ar mehānisko taksometru (labajā pusē) ar karodziņu "brīvs-aizņemts". Šos modeļus vēlāk aizvietoja GAZ-M1 taksometru modeļi.
- Uz GAZ-А bāzes tika izgatavoti daži ātrās palīdzības automobiļi ar oriģināla dizaina virsbūvi.
- Uz GAZ-А rāmja ražoja vieglās bruņumašīnas D-8 un D-12.
- 1933. un 1934. gados uz GAZ-А bāzes tika izveidoti trīsasu (GAZ-TK, GAZ-AAAA) un puskāpurķēžu (GAZ-A-Kegress) automobiļi.[7]
Interesanti fakti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Automobiļi GAZ-А piedalījās pārbraucienā Maskava—Karakums—Maskava (1933) un veiksmīgi veica vairāk kā 9,5 tūkstošus kilometru.[10]
- Ļeņingradā un Maskavā GAZ-А ekspluatācija tika aizliegta pēc 1936. gada, nedaudzajiem automobiļu īpašniekiem nācās nodot GAZ-А valstij un ar piemaksu iegādāties jauno GAZ-M1, tas tika darīts uz to laiku novecojušās automobiļa konstrukcijas sakarā un valdības nevēlēšanās redzēt novecojušus automobiļus lielo pilsētu ielas.[11]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Борис Шпротов "Компания Форда и Россия (1909—1929)"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 21. novembrī. Skatīts: 2011. gada 25. decembrī.
- ↑ Отечественные легковые автомобили. 1896-2000 гг.[novecojusi saite] ООО «Книжное издательство „За рулем“»)
- ↑ Михаил Соколов "Первый советский седан"[novecojusi saite] Автомобильный исторический журнал
- ↑ Алексей Пятницкий "Такси, такси..."[novecojusi saite] "Техника — молодёжи" 1986
- ↑ ГАЗ - А "Аремкуз" Arhivēts 2013. gada 29. jūlijā, Wayback Machine vietnē. "За Рулем" 1979
- ↑ «ФАЭТОН ЭПОХИ ИНДУСТРИАЛИЗАЦИИ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 16. augustā. Skatīts: 2011. gada 25. decembrī.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 «5АК (1932-1939 гг.)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 25. decembrī.
- ↑ «Средства связи Второй Мировой войны. Часть первая». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2011. gada 25. decembrī.
- ↑ «Отечественная войсковая приемо-передающая техника». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 29. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 25. decembrī.
- ↑ В. В. Князев, Г. А. Кузьмин, В. В. Потапов, В. А. Шамшурин. "Каракумский пробег" Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē. Волго-Вятское кн. изд-во 1981
- ↑ Нижегородские «Форды» Arhivēts 2012. gada 12. janvārī, Wayback Machine vietnē. Аст, Харвест 2001
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: GAZ-A.
| ||||||||||||||||||||||||||||||