Gabčīkovo
Gabčīkovo | |
---|---|
Gabčíkovo | |
Koordinātas: 47°53′31″N 17°34′43″E / 47.89194°N 17.57861°EKoordinātas: 47°53′31″N 17°34′43″E / 47.89194°N 17.57861°E | |
Valsts | Slovākija |
Apgabals | Trnavas apgabals |
Apriņķis | Dunajska Stredas apriņķis |
Rakstos | 1102 |
Platība | |
• Kopējā | 52,4 km2 |
Augstums | 114 m |
Iedzīvotāji (2021)[1] | |
• kopā | 5 232 |
Laika josla | CET (UTC+1) |
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) |
Mājaslapa |
www |
Gabčīkovo Vikikrātuvē |
Gabčīkovo (slovāku: Gabčíkovo) ir pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabala Dunajska Stredas apriņķī.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rakstos pilsēta pirmoreiz minēta 1102. gadā. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas, Gabčīkovo līdz 1918. gadam atradās Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Bēša (Bős). Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. Pamatojoties uz Vīnes arbitrāžām, no 1938. līdz 1945. gadam pilsēta bija iekļauta Ungārijas sastāvā. 1948. gadā pilsēta tika nosaukta slovāku kaujinieka Jozefa Gabčīka vārdā, kurš piedalījās atentātā pret Reinhardu Heidrihu. No 1993. gada - neatkarīgās Slovākijas pilsēta. 2016. gadā Gabčīkovo tika atjaunotas pilsētas tiesības.
Gabčīkovo aizsprosts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1977. gadā Čehoslovākija ar Ungāriju parakstīja līgumu par Gabčīkovo aizsprosta (Vodné dielo Gabčíkovo) celtniecību, kas atrastos uz Donavas pie Gabčīkovo. Laikam ritot, Ungārija ekoloģisku un ekonomisku apstākļu dēļ pameta projektu, bet Slovākija, pretēji Ungārijas iebildumiem, uzcēla savu aizsprosta daļu. Strīda izšķiršanas jautājums ir iesniegts Starptautiskajā tiesā Hāgā.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2011. gadā absolūtais vairākums (87,88 %) pilsētas iedzīvotāju bija ungāri, bet slovāku bija 10,8 %. Gabčīkovo ir Slovākijas pilsēta ar procentuāli visvairāk ungāru iedzīvotājiem.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gabčīkovo.
|