Gabriels Narutovičs

Gabriels Narutovičs Gabriel Narutowicz
Polijas prezidents
Amatā 1922. gada 11. decembris — 1922. gada 16. decembris
Premjerministrs	Julians Novaks, Vladislavs Sikorskis
Priekštecis	Juzefs Pilsudskis ("valsts priekšnieks")
Pēctecis	Staņislavs Vojcehovskis
Dzimšanas dati	1865. gada 17. martā Telšu apriņķa Breviku muiža, Kauņas guberņa (tagad Lietuva)
Miršanas dati	1922. gada 16. decembrī (57 gadu vecumā) Varšava, Polija
Tautība	polis
Profesija	inženieris
Augstskola	Cīrihes Tehniskā universitāte

Gabriels Narutovičs (poļu: Gabriel Narutowicz, lietuviešu: Gabrielius Narutavičius; dzimis 1865. gada 17. martā, miris 1922. gada 16. decembrī) bija poļu inženieris un valstsvīrs. Pirmais Polijas Republikas prezidents (1922). Bērnību un jaunību pavadījis Liepājā, kur beidzis Liepājas Nikolaja ģimnāziju.

Dzīvesgājums

Dzimis 1865. gada 17. martā Kauņas guberņas Telšu apriņķa Breviku muižā lietuviešu muižnieka Jona Narutaviča (Jan Narutowicz) un viņa sievas Viktorijas, dzimušas Ščepkovskas (Wiktoria Szczepkowska), ģimenē. Viņa dzimtas sākotnējais uzvārds bijis Narutis, kas 15. gadsimtā nomainīts uz Narutovičs (Narutowicz). Pēc 1863. gada Janvāra sacelšanās apspiešanas viņa tēvs 1866. gadā cietumā mira un māte ar bērniem 1873. gadā pārcēlās uz Liepāju, kur Gabriels mācījās Liepājas Nikolaja ģimnāzijā. Studēja Pēterburgas Fizikas un Matemātiskas institūtā, pēc tam Cīrihes Tehniskajā universitātē (Eidgenössische Technische Hochschule Zürich) no 1887. līdz 1891. gadam. 1895. gada Gabriels Narutovičs ieguva Šveices pilsonību un vadīja dzelzceļa un vairāku hidroelektrostaciju būves. No 1908. gada viņš bija Cīrihes Tehniskās universitātes profesors. Pirmā pasaules kara laikā līdzdarbojās palīdzības komitejā poļu bēgļu atbalstam.

Pēc Polijas neatkarības atgūšanas Juzefs Pilsudskis G. Narutoviču uzaicināja pildīt Polijas Republikas sabiedrisko darbu ministra (1920—1921) un ārlietu (1922) ministra pienākumus. 1922. gada 9. decembrī Polijas Seims Narutoviču ievēlēja par Polijas Republikas pirmo prezidentu ar kreiso, centristu, zemnieku un minoritāšu partiju atbalstu. Tas izraisīja protestus no labējo nometnes, jo prezidents tika ievēlēts ar ebreju partiju atbalstu. 1922. gada 11. decembrī Narutovičs tika inaugurēts par Polijas prezidentu, bet jau 1922. gada 16. decembrī, apmeklējot mākslas izstādi Varšavā, Narutoviču nošāva. Viņa slepkava bija antisemītiski noskaņotais gleznotājs, mākslas profesors un kritiķis Eligjušs Ņevjadomskis (Eligiusz Niewiadomski), kuram tika piespriests nāvessods.

G. Narutoviča brālis Stanislavs (Stanisław Narutowicz, Stanislovas Narutavičius) bija viens no Lietuvas neatkarības deklarācijas parakstītājiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gabriels Narutovičs.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)

Priekštecis: Juzefs Pilsudskis

Polijas prezidents 1922

Pēctecis: Staņislavs Vojcehovskis