Galanta
| Galanta | ||
|---|---|---|
| Galanta | ||
.JPG) Neogotikas pils Galantā | ||
| ||
  Galanta | ||
| Koordinātas: 48°11′24″N 17°43′38″E / 48.19000°N 17.72722°EKoordinātas: 48°11′24″N 17°43′38″E / 48.19000°N 17.72722°E | ||
| Valsts |
 Slovākija | |
| Apgabals | Trnavas apgabals | |
| Apriņķis | Galantas apriņķis | |
| Rakstos | 1237 | |
| Pilsētas tiesības | 1613./14. | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 31,85 km2 | |
| Augstums | 118 m | |
| Iedzīvotāji (2023)[1] | ||
| • kopā | 15 277 | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa |
www | |
 Galanta Vikikrātuvē | ||
Galanta (slovāku: Galanta) ir pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabala Galantas apriņķa centrs.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rakstos pirmoreiz minēta 1237. gadā. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas, Galanta līdz 1918. gadam atradās Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Galānta (Galánta). No 1421. gadas Galanta bija Esterhāzi dzimtas īpašums. Tirgus tiesības no 1613. gada. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. Pamatojoties uz Vīnes arbitrāžām, no 1938. līdz 1945. gadam pilsēta bija iekļauta Ungārijas sastāvā. No 1993. gada - neatkarīgās Slovākijas pilsēta.
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2001. gadā absolūtais vairākums (59,63 %) pilsētas iedzīvotāju bija slovāki, dzīvoja arī ungāri (35,03 %). Pēc reliģiskās pārliecības - katoļi (77,0 %), nereliģiozi (13,3 %), luterticīgie (5,6 %).
Pilsētā bērnību pavadījis ungāru komponists Zoltāns Kodājs (Zoltán Kodály, 1882 – 1967).
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Galanta.
|