Galanta
| Galanta | ||
|---|---|---|
| Galanta | ||
|
Neogotikas pils Galantā | ||
| ||
| Koordinātas: 48°11′24″N 17°43′38″E / 48.19000°N 17.72722°EKoordinātas: 48°11′24″N 17°43′38″E / 48.19000°N 17.72722°E | ||
| Valsts |
| |
| Apgabals | Trnavas apgabals | |
| Apriņķis | Galantas apriņķis | |
| Rakstos | 1237 | |
| Pilsētas tiesības | 1613./14. | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 31,85 km2 | |
| Augstums | 118 m | |
| Iedzīvotāji (2025)[1] | ||
| • kopā | 15 402 | |
| • blīvums | 471,6/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa |
www | |
|
| ||
Galanta (slovāku: Galanta) ir pilsēta Slovākijā, Trnavas apgabala Galantas apriņķa centrs.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Rakstos pirmoreiz minēta 1237. gadā. Tāpat kā lielākā daļa no Slovākijas teritorijas, Galanta līdz 1918. gadam atradās Ungārijas sastāvā, tās ungāriskais nosaukums ir Galānta (Galánta). No 1421. gadas Galanta bija Esterhāzi dzimtas īpašums. Tirgus tiesības no 1613. gada. Pēc Pirmā pasaules kara iekļāvās Čehoslovākijā. Pamatojoties uz Vīnes arbitrāžām, no 1938. līdz 1945. gadam pilsēta bija iekļauta Ungārijas sastāvā. No 1993. gada - neatkarīgās Slovākijas pilsēta.
Cilvēki
[labot | labot pirmkodu]2001. gadā absolūtais vairākums (59,63 %) pilsētas iedzīvotāju bija slovāki, dzīvoja arī ungāri (35,03 %). Pēc reliģiskās pārliecības - katoļi (77,0 %), nereliģiozi (13,3 %), luterticīgie (5,6 %).
Pilsētā bērnību pavadījis ungāru komponists Zoltāns Kodājs (Kodály Zoltán, 1882 – 1967).
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Galanta.
|
- ↑ Q125585954; pārbaudes datums: 1 aprīlis 2026; publicēšanas datums: 31 marts 2026.