Galvenā izlūkošanas pārvalde (PSRS)
|
Главное разведывательное управление Генерального штаба Вооружённых Сил СССР PSRS Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā izlūkošanas pārvalde | |
| Izveidots | 05.11.1918 |
|---|---|
| Likvidēts | 1992 |
| Tips | militārā izlūkošana |
| Galvenā mītne |
Frunzes iela 19 & Gogoļa bulvāris 6 → Horošovas šoseja 76 Maskava |
| Atrašanās vieta | |
Galvenā izlūkošanas pārvalde (krievu: Главное разведывательное управление (ГРУ), pazīstama kā GRU) bija galvenā militārās izlūkošanas iestāde Padomju Savienībā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1918. gada novembrī Krievijas SFPR Revolucionārā kara padome apstiprināja Revolucionārās kara padomes Lauka štāba sastāvu, kurā ietilpa Reģistrācijas pārvalde ar uzdevumu rīkot Sarkanās armijas vienību izlūkošanas darbību un sagatavot informāciju Lauka štābam.
Reģistrācijas pārvalde 1921. gada aprīlī pārveidota par Sarkanās armijas štāba Izlūkošanas pārvaldi, iekļaujot tajā taktiskās izlūkošanas nodaļu.
1922. gada novembrī pārvalde reorganizēta un ieguva nosaukumu — Sarkanās armijas štāba priekšnieka 1. palīga pārvaldes Izlūkošanas nodaļa.
1924. gadā atjaunots iepriekšējais nosaukums.
1926. gada septembrī pārvalde pārdēvēta par Sarkanās armijas štāba 4. pārvaldi.
1934. gada augustā šī iestāde tika pārdēvēta par Sarkanās armijas Informācijas un statistikas pārvaldi, kura tā paša gada novembrī kļuva par Sarkanās armijas Izlūkošanas pārvaldi un tika pakļauta tieši aizsardzības Tautas komisāram.
1939. gada maijā iestāde pārveidota par Aizsardzības Tautas komisariāta 5. pārvaldi.
1940. gada jūlijā pārvalde atkal tika pakļauta štābam (Ģenerālštābam) un ieguva Sarkanās armijas 5. pārvaldes nosaukumu.
1942. gadā nosaukuma maiņa — Sarkanās armijas Ģenerālštāba Galvenā izlūkošanas pārvalde. Pārvalde atkal nonāca tiešā aizsardzības komisāra pakļautībā. Līdzās tai tika izveidota Ģenerālštāba Taktiskās izlūkošanas pārvalde.
1945. gada jūnijā abas pārvaldes atkal apvienotas Sarkanās armijas Ģenerālštāba Galvenajā izlūkošanas pārvaldē.
1947. gadā pārvalde tika likvidēta, lielākā daļa tās uzdevumu un darbinieku tika nodota jaunizveidotajai Informācijas komitejai (pakļauta PSRS Ministru padomei), kura tagad veica gan militāro, gan politisko izlūkošanu (pārņēma arī daļu Valsts drošības ministrijas funkciju). Bruņoto spēku taktiskās izlūkošanas vienību vadībai tika izveidots mazskaitlīgs Izlūkošanas un diversijas dienests.
1949. gada janvārī militārās izlūkošanas funkcijas tika nodotas Aizsardzības ministrijai, tika izveidota PSRS Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenā izlūkošanas pārvalde.
Kopš 1963. gada nosaukums — PSRS Galvenā izlūkošanas pārvalde.
1991. gadā iestāde aizstāta ar PSRS Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galveno pārvaldi.
1992. gada maijā Krievijas kara apgabalu un flotu izlūkošanas pārvaldes tika iekļautas Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenajā izlūkošanas pārvaldē, kas 2010. gadā pārdēvēta par Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galveno pārvaldi. Militārās izlūkošanas pārvaldes ar līdzīgiem nosaukumiem darbojas arī Baltkrievijā un Ukrainā.
Priekšnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Semjons Aralovs (1918. gada novembris — 1919. g. jūlijs)
- Sergejs Gusevs (1919. g. jūlijs — 1920. g. janvāris)
- Georgijs Pjatakovs (1920. g. janvāris — februāris)
- Vladimirs Aussems (1920. g. februāris — augusts)
- Jānis Lencmanis (1920. g. augusts — 1921. g. aprīlis)
- Arvīds Zeibots (1921. g. aprīlis — 1924. g. marts)
- Jānis Bērziņš (1924. g. aprīlis — 1935. g. aprīlis)
- Semjons Urickis (1935. g. aprīlis — 1937. g. jūnijs)
- Jānis Bērziņš (1937. g. jūnijs — augusts)
- Aleksandrs Ņikonovs (pienākumu izpildītājs, 1937. g. 1. — 5. augusts)
- Semjons Gendins (p.i., 1937. g. septembris — 1938. g. oktobris)
- Aleksandrs Orlovs (p.i., 1938. g. oktobris — 1939. g. aprīlis)
- Ivans Proskurovs (1939. g. aprīlis — 1940. g. jūlijs)
- Filips Goļikovs (1940. g. jūlijs — 1941. g. jūlijs, 1942. g. 16. — 22. oktobris)
- Aleksejs Panfilovs (1941. g. oktobris — 1942. g. novembris)
- Ivans Iļjičovs (1942. g. novembris — 1945. g. jūnijs)
- Fjodors Kuzņecovs (1942. g. novembris — 1945. g. jūnijs, 1945. g. jūnijs — 1947. g. septembris)
- Nikolajs Trusovs (1947. g. septembris — 1949. g. janvāris)
- Matvejs Zaharovs (1949. g. janvāris — 1952. g. jūnijs)
- Mihails Šaļins (1952. g. jūnijs — 1956. g. augusts)
- Sergejs Štemenko (1956. g. augusts — 1957. g. oktobris)
- Mihails Šaļins (1957. g. oktobris — 1958. g. decembris)
- Ivans Serovs (1958. g. decembris — 1963. g. janvāris)
- Aleksandrs Rogovs (1963. g. janvāris — marts)
- Hadži Umars Mamsurovs (1963. g. 8. — 14. marts)
- Pjotrs Ivašutins (1963. g. marts — 1987. g. jūlijs)
- Vladlens Mihailovs (1987. g. jūlijs — 1991. g. oktobris)
- Jevgeņijs Timohins (1991. g. novembris — 1992. g. augusts)
Struktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dažādos gados Galvenās izlūkošanas pārvaldes struktūra atšķīrās. Galvenajā pārvaldē bija pārvaldes, kuras īstenoja izlūkošanu noteiktos pasaules reģionos un valstīs, piemēram, par Rietumeiropu atbildīgā pārvalde. Tāpat dažas pārvaldes pārraudzīja atsevišķus izlūkošanas veidus. piemēram, radioizlūkošana. Vēl Galvenajā pārvaldē bija dažādas pārvaldes, nodaļas, virzieni, kā piemērs, Finanšu nodaļa.
Galvenās izlūkošanas pārvaldē atradās vairāki militāri formējumi, kurus kopā sauca par īpašās nozīmes (осназ) un speciālās nozīmes (спецназ) vienībām. Virsnieki šiem formējumiem tika sagatavoti Rjazaņas un Kijivas karaskolu izlūkošanas fakultātēs, kā arī Aizsardzības ministrijas Kara diplomātiskās akadēmijas fakultātēs Maskavā, Popova Radioelektronikas Kara jūras institūtā Ļeņingradā.